Ņemot vērā mērogu un norises vietu tieši ģeopolitiskā kontekstā, šis noteikti būs viens no lielākajiem un sarežģītākajiem pasākumiem, ko Lietuva jebkad organizējusi. Ierodas vairāk nekā 40 dalībvalstu un citas delegācijas. Iepriekš bija jāveic pat pielāgošanas darbi Viļņas lidostā, lai uzņemtu vērienīgās ASV un citu valstu līderu lidmašīnas.
Līdz ar svarīgo viesu ierašanos Viļņa burtiski kļūst par cietoksni. Mobilizēta lielākā daļa policijas spēku un robežsardzes – atjaunota robežkontrole. Samita laikā virs galvaspilsētas slēgta gaisa telpa. Par papildus drošību gādā vismaz 1000 alianses dalībvalstu karavīri. Vācija nodrošinājusi pretgaisa aizsardzību ar "Patriot" sistēmām, ievestas "NASAMS" raķetes, uz vietas ir arī bruņumašīnas un Francijas haubices, patrulē iznīcinātāji. Lietuvas prezidents jau izteicies, ka vēlētos šādu drošību saglabāt, taču tas pagaidām vēlmju līmenī.
Galvenais jautājums – Ukraina un NATO
Samita galvenais jautājums ir, kādas drošības garantijas un cik garu ceļu uz NATO karā ierautajai Ukrainai paredz partneri. Par to arī redzama lielākā šķelšanās rietumvalstu vidū, vadošajam spēkam ASV ļoti skaidri sakot, ka Ukraina pilnvērtīgam uzaicinājumam nav gatava, atrodoties karastāvoklī. Taču skaidru ceļa karti gan redz arī NATO šefs Jenss Stoltenbergs.
"Šonedēļ NATO samitā mēs stiprināsim mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas, tostarp ar lielākiem ieguldījumiem. Mēs pastiprināsim atbalstu Ukrainai un tuvināsim Ukrainu NATO. Un mēs vēl ciešāk sadarbosimies ar partneriem, lai atbalstītu noteikumos balstītu starptautisko kārtību," pauž Stoltenbergs.
Visticamāk, Ukraina saņems plašākas un noturīgākas drošības garantijas. Tāpat varētu tikt lemts, vai aizkulisēs runāts par lielākām ieroču piegādēm.
Ir gan pilnīgi skaidrs, ka Volodimirs Zelenskis vēlētos paātrināt potenciālās Rietumu iznīcinātāju piegādes pēc visai ilgām spekulācijām, kad tie varētu nonākt Ukrainas rīcībā. Tāpat viņš vēlas veicināt pilotu apmācības ar ASV "F-16" un pat modernajiem Britu "Typhoon" un Francijas "Rafale". Apstiprināts arī tas, ka viņš personīgi ieradīsies Viļņā.
Kā jau sagaidāms, īsi pirms samita Maskava nākusi klajā ar savu sakāmo, lai neizrādītu vājuma pazīmes, proti, Kremlis paziņoja, ka stingri atbildēs jebkādai Ukrainas virzībai tuvāk NATO.
Dalībvalstīm jāpalielina aizsardzības budžeti
Otrs svarīgais jautājums vēl pašā samita priekšvakarā bija Turcijas atbalsts Zviedrijas ceļam uz NATO. Taču vēlā pirmdienas vakarā Redžeps Tajips Erdogans atbalstīja Stokholmas pieteikumu, pirms tam sakot, ka vēlas savai valstij skaidrāku ceļu uz Eiropas Savienību.
"Zviedrijas pievienošanās NATO ir vēsturisks solis, kas šajā kritiskajā brīdī ir labvēlīgs visu NATO sabiedroto drošībai. Tas padara mūs visus stiprākus un drošākus," norāda Stoltenbergs.
Un visbeidzot, NATO biedriem jārunā par aizsardzības budžetu palielināšanu – šajos apstākļos tas ir neizbēgami, vēl jo vairāk, šobrīd palīdzot Ukrainai, ir tērēts krietni vairāk un dažām valstīm vajag nodrošināties vairāk pašām. Allaž bijis uzstādījums tērēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, taču šajā samitā vismaz neoficiāli varētu tikt noteikts augstāks mērķis – tuvāk Polijas nospraustajiem 3% tuvā nākotnē. Progresu šajā jautājumā parāda partneru Kanādas un Vācijas apņemšanās attiecīgi Latvijā un Lietuvā izvietot brigādes lieluma vienības, aptuveni 5000 karavīru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
