Nav benzīna? Agrāk taču bija taloni… Krievijas propagandisti cenšas mierināt saniknoto tautu

Krievija pirmo reizi kopš tās pilna mēra iebrukuma sākuma Ukrainā ir spiesta apturēt dīzeļdegvielas eksportu un pat sākt degvielas importu.

"Lai risinātu radušās problēmas un stabilizētu situāciju, valdība turpina īstenot papildu pasākumus. Šodien pieņēmām lēmumu aizliegt dīzeļdegvielas eksportu, kas ļaus palielināt piegādes vietējam tirgum. Jūlijā sāksim arī importēt naftas produktus, kā arī palielināsim ražošanas apjomus, izmantojot zemākas ekoloģiskās klases degvielu," citēts Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Ukraiņu dronu triecieni arvien smagāk turpina skart agresorvalsts naftas nozari, kas ir galvenais Kremļa armijas karošanas spēju finansētājs. Ukrainas mērķis ir vienkāršs. Atņemt Krievijai iespēju netraucēti apgādāt gan armiju, gan civilo sektoru ar degvielu.

"Un šī visa ir rinda uz degvielas uzpildes staciju. Te cilvēki stāv pa trīs diennaktīm," kāda sieviete automašīnā raksturo situāciju.

Krievijas propagandisti gan mēģina mierināt tautu, ka esot piedzīvoti arī grūtāki laiki.

"Nav benzīna? Nu, mana paaudze vēl labi atceras laikus, kad pārtiku varēja iegādāties tikai ar taloniem. Mēs taču to neesam aizmirsuši, vai ne? Manā dzimtajā Krasnodarā 1992. gadā bija taloni, tos griezām un ar tiem gājām iepirkties. Bet es pati 11 vai 12 gadu vecumā ar spaiņiem gāju pēc ūdens. (..) Tāpēc aicinu visus – mierīgāk, mierīgāk," tautu mierina propagandiste Margarita Simonjana.

Ukrainas triecienu sekas jūtamas ir faktiski visur Krievijā, ne tikai tās okupētajās teritorijās. Pie degvielas uzpildes stacijām veidojas arvien garākas rindas, vairākos reģionos ieviesti pārdošanas limiti, bet dažviet benzīnu drīkst iegādāties tikai noteiktās dienās atkarībā no automašīnas numura zīmes.

Okupētajā Krimā degvielas trūkumu papildina arī elektroapgādes traucējumi un straujš cenu kāpums. Ukraina arvien intensīvāk cenšas izolēt okupēto pussalu ar vidējas darbības droniem, sistemātiski uzbrūkot ceļiem un loģistikas maršrutiem, pa kuriem Krievija piegādā degvielu, munīciju un papildspēkus.

"Ja paskatāmies vēsturē, kari tiek uzvarēti, pārraujot pretinieka loģistiku. Ja karavīri ierakumos nesaņem apgādi, viņiem nav ar ko cīnīties. Viņi ir izsalkuši, viņiem nav ne ieroču, ne degvielas. Tieši tāpēc vissvarīgākais ir izjaukt pretinieka apgādes ķēdes un viņu novājināt," norāda Ukrainas K-2 brigādes vidējas darbības dronu vienības komandieris.

Naktī uz ceturtdienu Ukraina ir veikusi jaunus triecienus degvielas bāzēm Tveras un Stavropoles apgabalos, naftas sūknēšanas stacijai Ufā, terminālim Rostovas apgabalā.

Pēdējo dienu laikā skarta arī Krievijas lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Omskā, kas atrodas 2500 kilometru attālumā no abu valstu robežas, un gāzes infrastruktūra Krasnodaras apgabalā.

Tiesa, pagaidām nekas neliecina, ka Vladimirs Putins būtu gatavs atteikties no kara, no saviem militārajiem mērķiem. Ukraina gan ir paudusi apnēmību, ka tā turpinās savus uzbrukumus, lai arvien sāpīgākie triecieni Krievijas ekonomikai un loģistikai ilgtermiņā piespiestu Maskavu maksāt arvien augstāku cenu par iebrukuma turpināšanu.