Ne vien milzu atbildība, bet arī alga: cik pelna NATO ģenerālsekretārs?
Kandidāti jau kārtojas rindā uz NATO ģenerālsekretāra amata krēslu, kas atbrīvosies nākamajā rudenī. Lielā atbildība, kas jāuzņemas vienas no pasaule nozīmīgākās starptautiskās organizācijas galvai, tiek arī dāsni atalgota.
Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un viņas Nīderlandes kolēģis Marks Rite – tie ir vien daži no vārdiem, kas jau izskanējuši NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pēcteča meklējumos.
Šogad 64 gadus vecā Norvēģijas ekspremjera Stoltenberga pilnvaras NATO tika pagarinātas jau ceturto reizi – līdz 2024. gada 1. oktobrim. Līdz ar to šajā atbildīgajā un ienesīgajā amatā viņš būs sabijis desmit gadus, gandrīz sasniedzot nīderlandieša Jozefa Lunsa vēsturisko rekordu, kurš Aukstā kara laikā aliansi stūrēja 13 gadus (1971 – 1984).
Liela alga un "uz rokas"
Stoltenbergs augstākajā starptautiskajā amatā bauda gan augstu reputāciju, gan ienesīgu, no nodokļiem atbrīvotu algu. "Tv3.lv" pētīja alianses dažu pēdējo gadu atalgojuma pārskatus. Ko tie uzrāda?
Algu pārskats par 2021. gadu liecina, ka NATO ģenerālsekretārs saņēma 24 166 eiro mēnešalgu.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no 2022. gada marta Stoltenberga alga tika palielināta par 2390 eiro, sasniedzot 26 556 eiro mēnesī.
Salīdzinoši neliels algas pielikums 322 eiro apmērā NATO ģenerālsekretāram bijis arī šā gada sākumā. Līdz ar to pašlaik alianses vadītāja mēnešalga ir 26 878 eiro.
Visas NATO darbinieku algas tiek periodiski koriģētas atbilstoši inflācijai, – liecina NATO sniegtā informācija par atalgojuma politiku, piemaksām un citiem bonusiem organizācijas darbiniekiem.
Runājot par NATO ģenerālsekretāra algu, svarīgi pieminēt 1951. gadā parakstīto Otavas līgumu. Vēlāk dokumentu ratificējusi arī Saeima un Latvija tam pievienojusies kopš 2005. gada. Līguma 19. pants noteic, ka NATO amatpersonu alga un atlīdzība tiek atbrīvota no nodokļiem. Tas nozīmē, ka iepriekš minēto mēnešalgu Stoltenbergs saņem "uz rokas".
Citi labumi, strādājot NATO
NATO darbinieki kļūst arī par definēto iemaksu pensiju shēmas (DCPS) dalībniekiem. Regulārās iemaksas, ko pensiju fondā veic gan organizācija (12% no pamatalgas), gan pats darbinieks (8% no pamatalgas), tiek investētas, tā audzējot nākotnes pensijas kapitālu. Pieaugums gan nav garantēts un daļu no iemaksu kapitāla var arī pazaudēt, ja ir nelabvēlīga tirgus attīstība.
Aizsardzības alianses darbiniekiem ir arī veselības apdrošināšana, apdrošināšana pret nāves un invaliditātes riskiem dienesta laikā.
Darbiniekiem tiek maksāti arī pārcelšanās pabalsti, pabalsts par apgādājamajiem, par bērnu izglītību un citi.
Pārceļoties uz Beļģiju no citas valsts, pirmajā gadā NATO darbiniekam ir iespēja noteiktas preces (piemēram, mēbeles un elektroierīces, kā arī automašīnas) iegādāties bez PVN.
Kuram vairāk: Stoltenbergs pret fon der Leienu
Salīdzinot ar citu starptautisko institūciju vadītāju atalgojumu, NATO ģenerālsekretārs īpaši neizceļas.
Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2022. gada pārskats liecina, ECB prezidente Kristīne Lagarda pērn nopelnījusi 427 560 eiro bruto – caurmērā vairāk nekā 35 000 eiro mēnesī. Un tas bija par 1,5 procentiem vairāk nekā 2021. gadā, kad viņas gada atalgojums bija 421 308 eiro. Savukārt 2020. gadā Lagarda ECB nopelnīja 416 016 eiro.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels un Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Koens Lenaerts saņem atalgojumu 138% apmērā no Briseles augstāko ierēdņu algas. Veicot aprēķinu, šo trīs ES amatpersonu pamatalga ir aptuveni 31 200 eiro mēnesī jeb 375 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas.
Nākamā gada EK budžeta projektā, tāpat kā citiem komisijas darbiniekiem, arī fon der Leienai paredzēts algas pieaugums par 4,4%. Dokumentā minēta iespēja palielināt atalgojumu vēl par 3,4% arī 2024. gada vidū.
Kā ceturto Briseles algu rekordistu var minēt Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu. Viņš saņem ap 29 400 eiro mēnesī jeb 353 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas.
ES augstāko amatpersonu algām nav jāmaksā Beļģijas ienākumu nodoklis, tomēr tās tiek apliktas ar Eiropas progresīvo ienākuma nodokli un šie atvilkumi atgriežas ES budžetā. Taču visu augstāko ES ierēdņu algas papildina dažādi pabalsti, tai skaitā, piemēram, piemaksa izklaidei.
Eiropas komisāra pamatalga noteikta 112,5% apmērā no augstākās civildienesta pakāpes, līdz ar to šīs amatpersonas saņem aptuveni 25 000 eiro mēnesī "uz papīra".
Uz šī fona Eiropas Parlamenta (EP) deputāta atalgojums jau izskatās gauži pieticīgs. Saskaņā ar vienoto nolikumu EP deputāta mēneša bruto alga ir 9975 eiro. Visi deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kurām "uz rokas" sanāk 7776 eiro mēnesī. Ir valstis, kas EP deputātiem uzliek pienākumu maksāt papildu arī savas valsts nodokļus.
Uzziņa: kā ieceļ NATO ģenerālsekretāru
NATO ģenerālsekretāru amatā ieceļ neformālās diplomātiskās sarunās starp dalībvalstīm. Vēsturiskā tradīcija ir, ka šo amatu ieņem kāds eiropietis, kamēr Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā vienmēr bijis amerikānis.
Tā kā karš Eiropas teritorijā šobrīd turpinās, NATO ģenerālsekretāra amatam ir liela atbildība un politiskais svars.
Jaunā ģenerālsekretāra izraudzīšanās nenotiek konkursa kārtībā. Tas ir politisks process, kurā sava loma ir visu alianses dalībvalstu interesēm. Tas nozīmē arī cīņu diplomātiskajos gaiteņos, lai panāktu atbalstu savas valsts kandidātam un izvirzītu to priekšplānā.
Lai gan par NATO vadītāja apstiprināšanu alianses dalībvalstis lemj vienprātīgi, izšķirošs ir Vašingtonas vārds.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
