Nebijis atklājums astronomijā: 97 gaismas gadus attālas planētas atmosfērā novērotas ūdens molekulas

Planēta ar nosaukumu GJ 9827d diametrā ir aptuveni divas reizes mazāka nekā Zeme, un tā ir mazākā eksoplanēta, kuras atmosfērā atklāti ūdens tvaiki, liecina jauns pētījums žurnālā "The Astrophysical Journal Letters". Tiesa, lai arī ūdens ir būtisks dzīvībai, mazticams, ka uz planētas mitinās kāda dzīva būtne, jo tā gluži vienkārši ir ļoti karsta, kā dēļ tās ar ūdeni bagātīgā atmosfēra tiek pārvērsa verdošā tvaikā.

Astronomiem vēl jāatklāj planētas atmosfēras patiesībā būtība, taču jaunais atklājums pats par sevi paver ceļu turpmākai izmeklēšanai, cenšoties izprast planētu izpēti ārpus mūsu Saules sistēmas.

"Ūdens uz tik mazas planētas ir nozīmīgs atklājums. Esam tuvāk nekā jebkad agrāk tam, lai raksturotu Zemei līdzīgas pasaules," sacījusi pētījuma līdzautore Laura Kreidberga.

Mazā planēta gan ir ap 427 grādiem pēc Celsija karsta, līdzīgi kā Venera.

"Šī būtu pirmā reize, kad ar atmosfēras noteikšanu mēs varam tieši parādīt, ka šīs planētas ar ūdeni bagātu atmosfēru patiešām var pastāvēt ap citām zvaigznēm. Tas ir svarīgs solis, lai noteiktu atmosfēras izplatību un daudzveidību," uzsver pētījuma līdzautors Bjerns Benneke.

Pašlaik pētnieku grupa nevar pateikt, vai Habla kosmiskais teleskops uztvēra ūdens tvaiku pēdas ar ūdeņradi bagātā atmosfērā vai arī planētas atmosfēra ir ar ūdeni bagāta. Abi varianti ir vienlīdz iespējami, jo GJ 9827d saimniekzvaigzne iztvaikoja planētas sākotnējo ūdeņraža un hēlija atmosfēru. Taču, kā akcentē zinātnieki, jebkurš no scenārijiem būtu vērtīgs atklājums.

Plašāka izpratne par planētas atmosfēru varētu palīdzēt astronomiem precīzi klasificēt, kāda veida planēta ir GJ 9827d. Patlaban arī šajā ziņā pētnieku komandai ir divas versijas.

Pirmā – iespējams, planēta ir mini Neptūns ar ūdeņradi bagātu atmosfēru, kas satur ūdens tvaikus. Ja tā, iespējams, planēta izveidojās tālāk no savas saimniekzvaigznes, nekā atrodas šobrīd. Savukārt otra versija – eksoplanēta varētu būt Jupitera ledainā pavadoņa Europa siltāka versija, kas satur okeānu zem biezas, ledainas garozas, proti, planēta varētu būt veidota no daļēji ūdens un daļēji akmens.