Habla teleskops fiksē noslēpumainas ēnas uz Saturna gredzeniem

NASA ceturtdien publiskoto salikto fotoattēlu teleskops uzņēma 22. oktobrī, kad Saturns atradās aptuveni 850 miljonu jūdžu (1,37 miljardu kilometru) attālumā, ziņo kosmosa aģentūra. Kosmosa observatorija tikai dažus simtus jūdžu virs Zemes virsmas ap mūsu planētu riņķo vairāk nekā trīs gadu desmitus.

Astronomi jau sen ir zinājuši par Saturna gredzenu mulsinošajiem "spieķiem", kas izskatās kā parādības, kas slido gar gredzeniem, un tos var pamanīt dažādās vietās atkarībā no planētas orbitālās cikla vietas.

Laika gaitā novērojumi atklājuši, ka "spieķu" skaits un izskats var atšķirties atkarībā no Saturna sezonas cikla. Līdzīgi kā Zemei, Saturns ir ass ar slīpumu, kas izraisa sezonālas izmaiņas, lai gan saskaņā ar NASA katra sezona Saturnā ilgst aptuveni septiņus gadus.

Habla uzdevums ir novērot neizskaidrojamu parādību visaugstākajā aktivitātē, jo pētnieki cenšas atklāt tās noslēpumus.

"Mēs virzāmies uz Saturna ekvinokciju, kad mēs sagaidām maksimālu spieķu aktivitāti, ar lielāku biežumu un tumšākiem spieķiem dažu nākamo gadu laikā," sacīja viena no pētniecēm Eimija Saimona.

"Iespējamais spieķu izcelsmes cēlonis ir planētas mainīgais magnētiskais lauks," teikts NASA februāra ziņu izlaidumā. "Planētu magnētiskie lauki mijiedarbojas ar saules vēju, radot elektriski uzlādētu vidi.

"Uz Zemes, kad šīs uzlādētās daļiņas skar atmosfēru, tas ir redzams ziemeļu puslodē kā polārblāzma jeb ziemeļblāzma," viņa skaidro.

Būtībā astronomiem ir aizdomas, ka šīs darbības rezultātā sīkas daļiņas var uzlādēties, liekot tām uz īsu brīdi pacelties augstāk par apkārtējo slāni un radīt šķietamu izliekumu.

Pētnieki cer, ka Habla dati reizi par visām reizēm pierādīs vai atspēkos šo teoriju, balstoties uz "Voyager 2" un "Cassini" misijas apkopotajiem novērojumiem.