"Nekas nevienā brīdī nevar būt mierīgi." Latviešu mediķe, kura glābj ievainotos, stāsta par situāciju Ukrainas frontē
Naktī uz pirmdienu un no rīta krievu okupanti turpināja terorizēt Ukrainas lielās pilsētas. Ukraiņu karavīri notriekuši 67 "Shahed" iznīcinātājdronus un vienu spārnoto raķeti H-59. Par laimi, lielāko daļu izdevies notriekt. Tikmēr Doneckas apgabalā situācija saglabājas kritiska. Krievi kārtējo reizi masveidā apšaudījuši piefrontes pilsētas teju visā austrumu frontes līnijas tuvumā.
Pirmdienas pēcpusdienā vairāki artilērijas lādiņi un reaktīvās raķetes tika raidītas uz astoņus kilometrus no frontes līnijas esošo Kostjantinivku. Tirgus laukums un centra rajons no okupantu apšaudēm cietis jau vairākas reizes. Par laimi, šoreiz bez bojāgājušajiem un ievainotajiem.
Ņemot vērā, ka apšaudes kļūst arvien intensīvākas, Ukrainas karavīri arvien vairāk cenšas vietējos pierunāt aizbraukt no Kostjantinivkas. Pēc masveida raķešu un dronu uzbrukuma pirmdien īsi pēc plkst. 17.00 vakarā aizdegušies meži un nodarīti vēl lielāki postījumi jau tā iznīcinātajai pilsētai.
Donbasā atrodas arī kaujas mediķe no Latvijas – Sarmīte, kura frontē turpina glābt ievainotos karavīrus. Arī viņa ar puišiem pirmdien laimīgā kārtā izglābusies no okupantu uzbrukumiem.
"Esam zem apšaudes – artilērija, "kamikadzes" droni – tagad ir palaista raķete, tāpēc mēs ļoti steidzami evakuējāmies. Ko vien varēju no medicīnas sagrābu. Es ļoti ceru, ka man viens kaķis būs dzīvs. Esmu ļoti pateicīga, ka Ukrainas karavīri dara visu iespējamo, lai tos notriektu. Likās, ka bija mierīgi, bet nekas nevienā brīdī nevar būt mierīgi. Nedrīkst atslābt. Arī civilie evakuējušies un brīvprātīgie brauc ar mašīnām evakuēt," notikumus raksturo Sarmīte.
Nespējot sasniegt izrāvienu frontē, okupanti slauka no zemes virsas Doneckas apgabala piefrontes pilsētas un ciemus.
Situācija ir smaga visā austrumu frontes līnijā. Pirmdien publiskotie video kadri parāda, kāda izskatās Donbasa pilsēta Vuhedara. Tā ir viena no Doneckas apgabala atslēgas vietām, un krieviem to okupēt ir stratēģiski svarīgi. Okupanti iznīcina Vuhledaru ar vadāmajām aviācijas bumbām, paralēli tam kājnieku vienības tiek masveidā sūtītas no visām pusēm, cenšoties ielenkt pilsētu.
Okupantu karaspēks uzbrūk arī Pokrovskas un Kurahoves virzienā. Kauju intensitātes palielinājums skaidrojams ar krievu centieniem sasniegt panākumus, līdz iestājas lietus un dubļu sezona. Ukrainas karavīri neslēpj – situācija ir smaga. Spēju noturēt iebrucēju armiju apgrūtina resursu trūkums.
"Ir pagājuši trīs gadi, bet mēs joprojām stāvam. Jā, ir liels resursu – munīcijas un cilvēku – deficīts, bet tāpat mūs ir jāatbalsta," saka Ukrainas Bruņoto spēku mehanizētās kājnieku brigādes karavīrs Oleksandrs.
Lai gan ierakumos galvenais mērķis un vēlme katram ir noturēt savas pozīcijas un neļaut krievu armijai sagrābt atkal jaunas teritorijas. Karavīri seko līdzi arī notiekošajam Vašingtonā.
"Tramps spekulē ar tādām lietām – saka, ka mūsu valsts nav, miljoni mums bojāgājuši, ka viss ir iznīcināts, bet pats šeit nekad nav bijis… Tās ir spekulācijas, un, ziniet, tās kaitēs gan mums, gan jums. Krievija saprot tikai spēka valodu. Tā tas ir bijis vienmēr," saka karavīrs.
Situāciju frontē varētu mainīt – ja ukraiņi varētu šaut ar Rietumu ieročiem pa mērķiem dziļāk agresora teritorijā, kur paceļas krievu bumbvedēji, taču atļauja no ASV tā arī joprojām nav saņemta. Jāpiebilst, ka aprit tieši divi gadi, kopš agresorvalsts pēc sarīkotā farsa referenduma par saviem pašpasludināja arī četrus Ukrainas – Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas – reģionus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
