Nelegālo imigrantu krīze: Polija palielina spēkus, Lietuva gatava eskalācijai, Latvijā situācija pagaidām normāla
Baltkrievijas dzītie Tuvo Austrumu migranti patlaban nogaida pie Polijas robežas – apkārtnē redzamas nometnes, ugunskuri.
Jau ziņots, ka sociālajos tīklos pirmdien, 8. novembrī, tika izplatīti videoieraksti, kuros redzams, ka gar Baltkrievijas automaģistrāli Polijas robežas virzienā plūst tūkstošiem migrantu un viņu virzību kontrolē bruņoti Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, vēlāk liekot viņiem doties mežā gar robežu. Turpmākie ieraksti liecina, ka daļa migrantu cenšas ar spēku izjaukt dzeloņstiepļu nožogojumu gar robežu, liekot lietā knaibles, lāpstas vai mežā nogāztus kokus, bet vakarpusē migranti sāk celt mežmalā teltis un kurināt ugunskurus.
Situācija nometnē
Valsts robežsardzes dienests (VSAT) paziņojis, ka vakar, 8. novembrī, vairākās nelegālo migrantu izmitināšanas vietās Lietuvā izcēlušās nekārtības.
Lasi vēl – Nelegālo migrantu izmitināšanas vietās Lietuvā izcēlušās nekārtības
Nometne ir izvietota pie paša robežas žoga, netālu no Kužnicas robežpunkta. Tas šodien, 9. novembrī, būs slēgts. Nometnē un tās tuvumā ir vairāki tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa pieprasa ceļu cauri Polijai uz Vāciju. Daži lūdz ielaišanu, citi agresīvi cenšas izlauzties cauri žogam ar knaiblēm, lāpstām un vālēm. Polija pirmo ielaušanās vilni atraidījusi. Tomēr, ja migranti vēlas doties atpakaļ uz Minskas pusi, tas netiek ļauts – nometni apsargā bruņoti baltkrievu režīma padotie.
Kā ziņu aģentūru BNS informējis VSAT pārstāvis Ģiedrjus Mišutis, lielākās nekārtības izraisījušās migrantu nometnē Medininku robežsargu skolā pie Baltkrievijas robežas. Tās turpinājušās vairākas stundas, pierimušas un tad atsākušās no jauna.
Pēc viņa teiktā, šai nometnē protestos piedalījušies vairāki simti migrantu, kas vienubrīd izlauzuši vārtus un mēģinājuši izgāzt nožogojumu. Nemieri izcēlušies trijos no pieciem nometnes sektoriem, kā pēdējā tajā sektorā, kur dzīvo ģimenes.
Protesti notikuši arī Jonavas rajona Ruklas bēgļu centrā, bet tur nekādi incidenti nav fiksēti.
Situācija uz Latvijas robežas
Latvijas valdības pārstāvji vakar jau izteicās, ka šobrīd situācija uz mūsu robežas ir normāla, tā tiek novērota. Premjers Krišjānis Kariņš uzsācis un turpinās saziņu ar Lietuvas un Polijas valdības vadītājiem – viņi vienojušies lemt par stingrākām sankcijām pret Baltkrieviju.
Lasi vēl – Ko par situāciju uz Baltkrievijas‑Polijas robežas saka ministri?
Vienisprātis ir arī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena – ar viņu Kariņš aizvadīja sarunu vakar, 8. oktobrī. Tikšanās laikā Latvijas un Ungārijas ārlietu ministri runāja par vajadzību pārskatīt Eiropas kopējo migrācijas politiku.
Patlaban jau ir uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, darbus plānots pabeigt novembrī.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts skaidroja, ka patlaban personāla resursi uz robežas ir pietiekami, jo palīdzību jau vairākus mēnešus sniedz Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija. "Reaģēsim atbilstoši situācijai. Ja situācija kļūs saspringtāka, tad prasīsim lielākus resursus," piebilda Pujāts.
Situācijas nopietnība un eskalācijas riski Lietuvā
Lietuvā šobrīd gatavība krīzei uz valsts robežām ir augstāka, ņemot vērā, ka valstī jau iepriekš daudz vairāk mēģinājumu ielauzties. Vakar Lietuvā arī izcēlušās pamatīgas nekārtības migrantu uzturēšanās centros. Piemēram, Medininkos nelegāļi sākuši demolēt žogu un izgāzuši vārtus. Mazāki protesti vēroti citos uzturēšanās punktos Lietuvā. Armijas komandieris uzsver, ka bruņotie spēki un robežsardze ir visam gatavi.
"Mēs patrulējam kopā ar robežsardzi un militāro policiju. Esam koncentrējuši vienības tajos punktos, kur robeža varētu tikt pārrauta," norāda Lietuvas armijas komandieris Valdemārs Rupšis.
Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" neatkarīgais lietuviešu analītiķis Marjus Laurinavičs norādījis, ka šāda notikumu attīstība viņu nepārsteidz.
"Šāds paņēmiens, ka tiek izmantoti nevis atsevišķi migranti, bet grupas, ir zināms no citām valstīm – kādēļ gan lai to neizvēlētos Baltkrievijas režīms? Tas ir uzbrukums, kas vērsts pret visu Eiropas Savienību, turklāt demonstratīvs uzbrukums, jo šai pārgājienā iesaistīti bruņoti cilvēki formastērpos," atzinis eksperts.
Lasi arī – NATO: Baltkrievijas migrantu taktiskā izmantošana ir nepieņemama
Polija palielinās robežapsardzes spēkus
Vienlaikus Polijas amatpersonas šobrīd apsver iespējas, kā rīkoties, ja notiek vēl viens mēģinājums masveidā ielauzties valstī.
Pagaidām migranti atrodas sarežģītā situācijā: no vienas puses viņus uz priekšu mežā dzen Baltkrievijas režīma varasiestādes, no otras – robežu sargā Polijas armija. Abas puses bruņotas. Polijas tālākos plānus šai dienai raksturo valdības pārstāvis Pjotrs Millers: "Šobrīd robežu sargā vairāk nekā 12 000 Polijas robežsargu, karavīru un policistu. Mēs tuvākajā laikā palielināsim spēkus. Īpaši vietās, kuras pagaidām ir mazāk drošas. Mums ir informācija, ka uzbrukumi robežai palielināsies. Cilvēki izmanto ne tikai zarus, bet arī akmeņus. Nometnēs ir pārsvarā jauni, spēcīgi vīrieši. Ir arī bērni, bet ļoti maz."
Lasi vēl –
- Varšava ziņo par armijas gatavību nepieļaut līdz šim lielākās migrantu masas ielaušanos Polijā
- Polija uz robežas ar Baltkrieviju atvairījusi migrantu pirmo masveida ielaušanās mēģinājumu
Palīdzēt Polijai aicina arī citas Eiropas valstis, piemēram, Vācijas iekšlietu ministrs aicinājis Savienību nekavējoties atbalstīt Vācijas kaimiņus. Jāatgādina, ka Poliju šķērsojušie migranti bieži vien grupās vēlāk tiek aizturēti arī Vācijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
