IeM: Latvijai ir sagatavoti rīcības plāni, mainoties situācijai uz robežas ar Baltkrieviju

Iekšlietu ministrijas mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka Valsts robežsardze un citi dienesti rūpīgi seko ziņām no Polijas-Baltkrievijas robežas un notikumu attīstībai Baltkrievijā. Šodien, 8. novembrī, notika kārtējā sanāksme starp Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un atbildīgajiem dienestiem, kā arī sazināmies ar kolēģiem Lietuvā un Polijā.

"Pēdējās nedēļās būtiski saasinājusies situācija uz Polijas-Baltkrievijas robežas. Polijas robežsargi teju ik dienas fiksē rekordlielu skaitu ar cilvēkiem, kas mēģina nelikumīgi šķērsot robežu. Notikušas arī sadursmes starp Polijas un Baltkrievijas robežsargiem. Lai gan Latvija novēro ievērojami mazāku nelikumīgo robežšķērsotāju skaitu, situācija var mainīties. Arī mainīgajiem scenārijiem esam izstrādājuši rīcības plānus," teikts ministrijas paziņojumā presei.

Turpinās sadarbība starp Valsts robežsardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem, lai nodrošinātu robežas aizsardzību.

Nepieciešamības gadījumā nekavējoties tiks lemts par robežkontroles pastiprināšanu.

Patlaban jau ir uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, darbus plānots pabeigt novembrī. Tāpat Ministru kabinetā ir atbalstīts un Saeimā iesniegts "Ārējās sauszemes robežas izbūves likums", kas izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA apliecināja, ka patlaban situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir samērā stabila. Lai gan katru dienu robežu mēģina šķērsot daži desmiti imigrantu, viņiem Latvijā nav izdevies iekļūt. Izņēmums ir tie gadījumi, kad robežsargi humānu iemeslu dēļ nav lieguši šķērsot robežu. Pagājušā nedēļā tādas bija septiņas personas. "Patlaban ir nosacīta stabilitāte," uzsvēra Pujāts.

Pujāts skaidroja, ka patlaban personāla resursi uz robežas ir pietiekami, jo palīdzību jau vairākus mēnešus sniedz Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija. "Reaģēsim atbilstoši situācijai. Ja situācija kļūs saspringtāka, tad prasīsim lielākus resursus," piebilda Pujāts.

Robežsardze sadarbībā ar partneriem ir modelējusi scenārijus kā rīkoties, ja situācija pasliktinās. "Turpināsim veikt pasākumus atbilstoši ārkārtējai situācijai," norādīja Pujāts.

Nekādas provokācijas uz Latvijas robežas pēdējā laikā nav novērotas. Arī bruņotu kaimiņvalsts varas pārstāvju klātbūtne ir novērota mazāka nekā iepriekš. Tāpat no cilvēku puses nav konstatēta līdz šim uzbūvētā dzeloņstiepļu žoga bojāšana.

Pēdējā laikā arī vairs nav novērotas imigrantu grupas, kuras ilgstoši uzturētos robežas tuvumā.

Pujāts arī atgādināja, ka Latvijas situācija nedaudz atšķiras no Polijas. Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā ir dabiski šķēršļi, kas apgrūtina pārvietošanos – purvi, Daugavas upe un ezeri. Tāpat ģeogrāfiski Latvija nav tik izdevīgā maršrutā, jo pamatā imigrantiem mērķis ir nokļūt Vācijā un Polija ir taisnākais maršruts kā tur nokļūt.

"Nokļūstot Latvijā un Lietuvā, viņiem savus plānus ir diezgan sarežģīti realizēt, jo viņi tiek aizturēti, ievietoti aizturēšanas centros un atgriezti uz izcelsmes valstīm. Mūkot no Latvijas, ir jāšķērso Lietuva un Polija, kur robežsargi efektīvi strādā. Tāpat mūsu atturēšanas pasākumi ir diezgan efektīvi," norādīja Pujāts.

Lasi vēl: Tūkstošiem migrantu sasniedz Baltkrievijas‑Polijas robežu