Nīderlandes premjers atvainojas par valdības attieksmi pret ebrejiem Otrā pasaules kara laikā

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite svētdien atvainojies par Nīderlandes rīcību Otrā pasaules kara laikā, atzīstot, ka pārāk maz tika darīts, lai aizsargātu ebrejus no nacistiskās Vācijas īstenotās vajāšanas.

2020. gada 27. janvārī 7:33

LETA

Rite ar atvainošanos nāca klajā pasākumā, kurā tika pieminēti 75 gadi, kopš padomju karaspēks 1945. gada 27. janvārī atbrīvoja Aušvicas-Birkenavas nāves nometni.

"Tā kā pēdējie izdzīvojušie joprojām ir ar mums, es valdības vārdā atvainojos par to, ko valsts darīja tolaik," ceremonijā Amsterdamā sacīja premjerministrs.

Šī ir pirmā reize, kad Nīderlandes valdība atvainojusies konkrēti par rīcību kara laikā.

2000. gadā valdība pauda nožēlu par "auksto uzņemšanu", ar kuru ebreji saskārās Nīderlandē pēc atgriešanās no koncentrācijas nometnēm.

Lai gan Nīderlande oficiāli bija neitrāla Otrā pasaules kara laikā, nacistiskās Vācijas karaspēks 1940. gadā iebruka Nīderlandē. Nīderlandes valdība un karaliene Vilhelmīna aizbēga uz Lielbritāniju.

No 140 000 ebreju, kuri dzīvoja Nīderlandē holokausta laikā, nacisti nogalināja aptuveni 102 000.

Rite atzina, ka Nīderlandes amatpersonas labprātīgi īstenoja vācu okupantu pavēles.

Viņi noskatījās, kā grupa līdzpilsoņu tiek nošķirti no pārējiem un tai tiek atņemts cilvēcīgums, sacīja Rite.

Lai gan zināma pretošanās notika, "kopumā ar to nepietika", norādīja Rite. "Pārāk maza bija aizsardzība. Par maz palīdzības," viņš atzina.