No pateicības līdz smagām apsūdzībām: tvitera reakcija pēc ziņas par Gorbačova nāvi

Pirmā un pēdējā PSRS prezidenta lomu pozitīvā gaismā īpaši izceļ Vācijas amatpersonas. Kā uzsvērusi šīs valsts pārstāve – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Gorbačovs bija cienījams līderis: "Viņam bija izšķirīga loma aukstā kara izbeigšanā un dzelzs priekškara novākšanā. Viņš pavēra ceļu uz brīvu Eiropu. Šo mantojumu mēs neizmirsīsim."

Mikhail Gorbachev was a trusted and respected leader. He played a crucial role to end the Cold War and bring down the Iron Curtain. It opened the way for a free Europe.

This legacy is one we will not forget.

R.I.P Mikhail Gorbachev

— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) August 30, 2022

Līdzīgā toņkārtā runā arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kura atzīmē, ka Gorbačova atstātais mantojums ir aukstā kara beigas un Vācijas vienotība. "Mēs sērojam par valstsvīru, kuram esam mūžīgi pateicīgi."

Michael #Gorbatschow hat sich in Schicksalsmomenten unserer Geschichte von Frieden & der Verständigung zwischen den Menschen leiten lassen. Das Ende des Kalten Kriegs und die deutsche Einheit sind sein Vermächtnis. Wir trauern um einen Staatsmann, dem wir dafür ewig dankbar sind.

— Außenministerin Annalena Baerbock (@ABaerbock) August 31, 2022

Tikmēr bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts norāda, ka Gorbačovs bija samierinājies ar ārējās padomju impērijas sabrukumu un Vācijas atkalapvienošanos, tomēr piekritis sūtīt tankus uz Viļņu un Rīgu, lai kavētu Baltijas tautu neatkarības centienus.

Gorbachev accepted the collapse of the outer Soviet empire as well as the reunification of Germany – which was huge – but he agreed to sending the tanks into Vilnius and Riga to stop the independence of the Baltic nations. pic.twitter.com/UUhRNlEe7c

— Carl Bildt (@carlbildt) August 31, 2022

Neatkarība pret Gorbačova gribu

Latvijas prezidents Egils Levits savā vēstījumā uzsver, ka Latvija savu neatkarību atguva pret Gorbačova gribu. Viņa vērtējumā, PSRS prezidenta mēģinājumi reformēt sastingušo sistēmu noveda pie Padomju savienības sabrukuma, kur liela loma bijusi baltiešiem.

Padomju sistēma nespēja izturēt sacensību ar Rietumu sistēmu.M.Gorbačova mēģinājumi reformēt sastingušo sistēmu noveda pie PSRS sabrukuma.Liela loma pie tā bija baltiešiem.Apspiestajām tautām tas nesa brīvību.Rezultātā – pret Gorbačova gribu – arī Latvija atguva savu neatkarību.

— Egils Levits (@valstsgriba) August 31, 2022

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmē, ka Gorbačovs tiek pretrunīgi vērtēts gan pasaulē, gan pašā Krievijā. "Jebkurā gadījumā viņa "perestroika" un "glasnostj" 80.gadu otrajā pusē ļāva cilvēkiem nebaidīties un lielā mērā veicināja PSRS sabrukumu," piebilst diplomāts.

Nomiris M.Gorbačovs. Pretrunīgi vērtēts gan pasaulē, gan Krievijā. Sagaidāmi daudzi komentāri. Sarežģītas attiecības ar Baltijas valstīm.
Jebkurā gadījumā viņa "perestroika’ un "glasnostj’ 80gadu otrajā pusē ļāva cilvēkiem nebaidīties un lielā mērā veicināja PSRS sabrukumu. RIP

— Amb. Māris Riekstiņš (@Riekstins__M) August 30, 2022

Kā secina Helsinku Universitātes pētniece Una Bergmane, Mihaila Gorbačova loma vienmēr raisīs strīdus Baltijas valstīs. Lai arī viņa reformas atnesa ilgi gaidīto pārmaiņu iespējas, viņš stingri iestājies pret Baltijas valstu neatkarību, kā arī ļāvis izmantot spēku pret cilvēkiem Viļņā un Rīgā 1990./91.gada ziemā.

Gorbachev's legacy will always be controversial in the Baltic states. His reforms brought the long awaited opportunity for change. Yet he strongly opposed Baltic independence and during his turn to right ( winter 1990/1991) enabled the use of force in Vilnius and Riga.

— Una Bergmane (@UnaBergmane) August 31, 2022

Savulaik "biedrs Gorbačovs" arī gribēja ieviest tiešo prezidenta pārvaldi Baltijā, jo Maskavai nepatika, ka "vietējie bauri" nemāk dzīvot tā, kā no viņiem prasa centrs, – atgādina žurnālists Ģirts Kasparāns.

Kādreiz biedrs Gorbačovs arī gribēja ieviest tiešo prezidenta pārvaldi Baltijā, jo Maskavai nepatika, ka vietējie bauri nemāk dzīvot tā, kā no viņiem prasa centrs

— Ģirts Kasparāns (@Girts_Kasparans) August 30, 2022

Bet uzņēmēja un Smiltenes novada deputāta Ervina Labanovska (P) vērtējumā, Gorbačovs bijis viens no iemesliem, kāpēc PSRS sabrukums neizvērtās par plašu pilsoņu karu: "Grūti zīlēt, kurš ceļš būtu bijis labāks, bet dzīvi noteikti palika daudz vairāk cilvēku, nekā pie jebkura cita scenārija."

Gorbačovs bija viens no iemesliem, kāpēc PSRS sabrukums neizvērtās par plašu pilsoņu karu. Grūti zīlēt, kurš ceļš būtu bijis labāks, bet dzīvi noteikti palika daudz vairāk cilvēku, kā pie jebkura cita scenārija.

— Ervins Labanovskis (@Labanovskis) August 31, 2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis atzīst, ka viņam par Gorbačovu esot "ļoti neviennozīmīgs" viedoklis. Tomēr nevarot noliegt, ka viņš bijis simbols  pārmaiņām kas beidzās ar PSRS sabrukumu. "Uz manu paaudzi un Latviju kopumā tas process atstājis fundamentālas pārmaiņas," piebilst Rostovskis.

"Žēl, ka viņu netiesāja"

Ukrainas sabiedrībai ziņa par bijušā padomju līdera nāvi raisījusi sāpīgas atmiņas par 1986.gada 1.maija demostrāciju Kijivā.

Tieši Gorbačova uzstājības dēļ vien dažas dienas pēc Čornobiļas atomstacijas katastrofas, kad Ukrainas galvaspilsētas ielās bija paaugstināts radiācijas līmenis, vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku kopā ar bērniem bija jāsoļo ielās, lai demonstrētu, ka cilvēki "nesatraucas" par notikušo nelaimi.

Gorbachev made 100+ thousand people with kids march in the irradiated Kyiv on May 1th 1986, while keeping the Chornobyl disaster secret.

In case you're somehow inclined to feel nostalgic because of his death.

— Danylo Mokryk (@DMokryk) August 30, 2022

On May 1, 1986, 5 days after the Chernobyl nuclear disaster, #Gorbachev forced Ukrainians and their children to march the highly irradiated streets of Kyiv.

"Try not to have the parade – I will have you rot."https://t.co/qKLst2zS0Q pic.twitter.com/E9f3Ozj6UC

— ArianaGic/Аріянॳць (@GicAriana) August 31, 2022

Berlīnē dzīvojošais Austrumeiropas politikas eksperts Segejs Sumlenijs uzskata, ka Gorbačovs bija noziedznieks, kurš devis pavēles nežēlīgi apspiest protestus Rīgā. Viļņā, Tbilisi un citās pilsētās. "Viņu labvēlīgi uztvēra Rietumos, jo Rietumiem bija nospļauties par mirušiem kazahiem vai lietuviešiem. Žēl, ka viņu nenotiesāja," vērtē eksperts.

Mikhail Gorbachev died. He was a criminal who ordered to violently suppress peaceful protest in Riga, Vilnius, Tbilisi, Alma-Ata, and other cities. He was cheered in the West because the West did not care about dead Kazakhs or Lithuanians. It is a pity he was never tried in court pic.twitter.com/N93guqlewn

— Sergej Sumlenny, LL.M (@sumlenny) August 30, 2022

Viņam piekrīt arī starptautiskās politikas pētniece Rūta Kazlauskaite. Viņa uzskaita, ka Gorbačovs ir atbildīgs par nežēlīgām represijām:

• Kazahstānā 1986.gadā;
• Gruzijā 1989.gadā;
• "Melno janvāri" Azerbaidžānā 1990.gadā;
• asiņainajiem notikumiem Lietuvā un Latvijā 1991.gadā.

"Nespēju noticēt, ka šim cilvēkam tika piešķirta Nobela Miera prēmija," rezumē Kazlauskaite.

Gorbachev is responsible for a brutal crackdown in Kazakhstan (1986), a massacre in Georgia (1989), "Black January" in Azerbaijan (1990), the bloody events in Lithuania & Latvia (1991). I can't believe the man was awarded the Nobel Peace Price. 1/ https://t.co/4N4v0skjkb

— Rūta Kazlauskaitė (@RKazlauskaite) August 31, 2022