No "pēckara" uz "pirmskara" stāvokli: cik ļoti NATO Austrumu bloks ir gatavs reaģēt uz Krievijas agresiju?

Eiropas valstis ir noraizējušās par Krievijas iespējamo agresiju. Vairāki Eiropas līderi izteikuši bažas par to, ka Krievija varētu mēģināt paplašināt savu ietekmi, un pauž gatavību rīkoties. Piemēram, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādījis, ka līdz 2029. gadam Eiropai jābūt gatavai iespējamiem militāriem apdraudējumiem no Krievijas. Līdzīgi Francijas prezidents Emanuels Makrons un bijušais Somijas prezidents Saulī Nīniste uzsver nepieciešamību rīkoties, lai izvairītos no Krievijas iebrukuma.

Tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir noraidījis šādas bažas, sakot, ka Eiropa maldās, domājot, ka Krievija gatavojas uzbrukt.

Kā Baltijas valstis un Polija stiprina savu aizsardzību

Pētījumi liecina, ka viens no neaizsargātākajiem reģioniem Eiropā ir Suvalku koridors, kas savieno Lietuvu un Poliju ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Tāpēc Baltijas valstis intensīvi strādā pie aizsardzības stiprināšanas. Igaunija, Latvija un Lietuva jau sākusi būvēt nocietinājumus un iegulda aizsardzības infrastruktūrā, lai aizsargātu savas teritorijas no iespējamās Krievijas agresijas.

Polija arī īsteno "Austrumu vairoga" programmu, kuras mērķis ir pastiprināt valsts drošību, būvējot aizsardzības infrastruktūru uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Šīs iniciatīvas ietvaros tiek veidotas modernās barjeras un uzraudzības sistēmas, kā arī tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, droni un termokameras.

Polija ir ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus, lai kļūtu par vienu no spēcīgākajiem spēkiem NATO. Valsts plāno izveidot "spēcīgāko sauszemes armiju Eiropā", palielinot aizsardzības izdevumus līdz gandrīz 5% no IKP 2025. gadā. Saskaņā ar BBC ziņu dienesta datiem, pieaugot spriedzei Eiropā, Polijai jau tagad ir trešā lielākā NATO armija, atpaliekot tikai no ASV un Turcijas.

Noskaties: "Arī Krievija uzvarēs." Eksperts komentē Trampa spējas izbeigt karu Ukrainā

NATO spēku stiprināšana un mācības

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas NATO valstis sāka vērienīgu darbu pie savu aizsardzības spēju stiprināšanas. Tomēr eksperti norāda, ka jau vairākas desmitgades Eiropas armijās notiek karavīru skaita, arsenālu un militāro budžetu samazināšanas process, kā rezultātā strauji samazinājās to kaujas gatavība. Ņemot vērā Putina režīma jaunos draudus, NATO priekšā bija uzdevums kompensēt šos trūkumus un sagatavoties iespējamam konfliktam.

Kā norādīja bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grants Šāpss, NATO spēki pašlaik atrodas transformācijas fāzē: no "pēckara" stāvokļa, ko raksturo neliels karaspēka skaits, uz "pirmskara" stāvokli, kas prasa lielu spēku skaitu un modernizāciju. Tomēr gadu desmitiem ilgā militāro izdevumu un militārās jomas samazināšana rada milzīgas problēmas Eiropas valstīm.

Kopš 1990. gada NATO galveno Eiropas valstu bruņoto spēku lielums ir ievērojami samazinājies. Piemēram, Francija ir samazinājusi savu armiju par 56%, un tagad tās spēki sasniedz 203 850 cilvēku. Lielbritānijas armija līdz 2025. gadam varētu sasniegt rekordzemāko skaitu – 73 000 karavīru, kas ir mazākais skaits kopš Napoleona kariem. Turklāt Eiropas valstu mobilizācijas iespējas joprojām ir ierobežotas.

Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO ir nedaudz uzlabojusi situāciju, taču karavīru rekrutēšanas problēma joprojām ir nopietns izaicinājums.

Atsevišķi jāatzīmē, ka 2024. gadā NATO rīkoja virkni plaša mēroga militāro mācību, kuru mērķis bija stiprināt kolektīvo aizsardzību un praktizēt sabiedroto mijiedarbību dažādu apdraudējumu apstākļos. Šie pasākumi aptvēra galvenos Eiropas un Atlantijas okeāna reģionus, demonstrējot alianses gatavību reaģēt uz izaicinājumiem jebkurā vietā.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Austrumeiropai. Mācībās Defender Europe 2024 tika pārbaudīta ASV karaspēka gatavība operatīvai izvietošanai Polijā un Baltijas valstīs. Vienlaikus mācībās Cold Response 2024 Norvēģijā tika demonstrēta gatavība darboties Arktikas apstākļos.

Pēdējos mēnešos Eiropas Savienībā ir saasinājušās diskusijas par nepieciešamību sagatavoties iespējamai militārai konfrontācijai ar Krieviju. Eiropas aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus 2025. gada janvārī paziņoja, ka nākamajos piecos gados ES būtu jāsagatavojas iespējamam karam ar Krieviju. Viņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas un atturēt no iespējamas agresijas. Pēc viņa vārdiem, var runāt par Eiropas militarizāciju, taču Eiropas amatpersonas ir atklājušas būtisku problēmu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas publicēto dokumentu ES saskaras ar nopietnām problēmām aizsardzības inovāciju jomā, jo investīciju līmenis šajā jomā joprojām ir ievērojami zemāks nekā ASV un Ķīnā. Tā rezultātā Eiropa riskē atpaliekot progresīvu ieroču sistēmu izstrādē. Financial Times raksta, ka "uz papīra" Eiropas rīcībā ir 1,9 miljoni karavīru, taču reālā karā eiropieši, visticamāk, nespēs izvietot vairāk nekā 300 tūkstošus. Katrā ziņā skaitļi liecina, ka priekšgalā ar Krievijas Federāciju ir Ukrainas armija, kas jau gandrīz 11 gadus aptur agresiju. Tajā pašā laikā, kā raksta rietumu izdevumi, daļa eiropiešu uzskata, ka Putins blefo un neuzdrošināsies iet atklātā militārā konfrontācijā ar Eiropas Savienību, tāpēc pret kara iespēju ar Krieviju izturas piesardzīgi.