"Paldies, ka jūs palīdzat mums izdzīvot šajā smagajā laikā." Ukraiņi ar asarām acīs pateicas par Latvijas sniegto atbalstu

Pēc 2500 kilometru garā ceļa no Rīgas kravas automašīna pilna ar humāno palīdzību ir ieradusies Doneckas apgabala piefrontes pilsētā Slavjanskā.

"Uzņēmēji mieram" kopā ar Aizsardzības ministriju un daudziem Ukrainas draugiem sarūpējuši pārtikas produktus tiem cilvēkiem, kurus Krievijas armija ir atstājusi bez nekā.

"Šajā reizē goda konsuls pāris mēnešus atpakaļ uzrunāja, ka pie šīs situācijas daudzi iedzīvotāji ir no karstajiem punktiem, kur vairāk nevar dzīvot, kur pretinieks jau ir ieņēmis teritorijas, pārcēlušies uz dažādiem rajoniem, un šī vieta ir viena atbalsta saliņa, kur saņem gan garīgo, gan fizisko barību," saka NBS vecākais eksperts starptautiski militāri reliģiskos jautājumos Elmārs Pļaviņš.

Viņš regulāri ierodas Doneckas apgabalā un Ukrainas cilvēkus, karavīrus karstajos punktos atbalsta jau no 2014. gada.

No rokas rokā palīdzību Elmārs šajā reizē izdala cilvēkiem, kuru pilsētas, ciemi ir okupācija vai mājas okupantu uzbrukumu rezultātā iznīcinātas.

"No sirds jums pateicos! Mums būtu ļoti smagi, ja jūs par mums nelūgtos un nepalīdzētu. Mēs pateicamies arī par to, ka esat mūsu tautiešus pie sevis uzņēmuši. Paldies jums," saka kara bēgle Ludmila no Soledaras.

Cilvēkiem, saņemot šo palīdzību, acīs ir asaras.

"Mēs esam no Siverskas, pilsētas, kurā notiek kaujas. Mums tur ir ļoti smagi, daudz mēs tur bijām, atbēgām uz Kramatorsku. Mēs esam ļoti pateicīgi par visu. Paldies, ka jūs palīdzat mums izdzīvot šajā smagajā laikā," teic Kara bēgle Gaļina, kura nāk no Siverskas.

Elmārs jau vairs neskaita, kura palīdzības krava šī ir. 11 gadu laikā atbalsts sniegts desmitiem tūkstošu piefrontes iedzīvotāju un karavīru. Diemžēl ir daudz teritoriju, kurp kravas vestas – ir iznīcinātas vai okupētas, taču, kā Elmārs vienmēr uzsver, pagurt mēs nedrīkstam, jo ukraiņi sargā arī mūsu brīvību.

"Nepatīk man puņķoties un raudāt, bet tas uzreiz uzsit emocijas, un, protams, kad tu redzi, ka tu esi īstajā laikā, vietā. Jau no 2014. gada – īstajā laikā un īstajā vietā. Diemžēl ļoti daudz okupētas pilsētas un rajoni, kur es diendienā esmu staigājis, un tu redzi, ir jāturpina, ir jāpalīdz. Nav neviena maza pile – tikai tā tas okeāns pildās. Liekas, tā mazā pile no Latvijas, "Dobeles dzirnavnieka". Pašam ir svarīgi atbraukt, satikt tos cilvēkus, redzēt, kur šī palīdzība nonāk," pauž Elmārs.

Pieaugušie un bērni, karavīri un sirmgalvji – ikviens šeit dzīvojošais ir ārkārtīgi pateicīgs Latvijai. Ne tikai par atvesto palīdzību, bet arī apliecinājumu, ka viņi nav vieni.

Diemžēl šo gadu laikā daudzus, kas iepazīti, ir nācies zaudēt. Arī Latvijas goda konsula Donbasā dēlus – Albertu un Ruimu -, kurus krievu separātiski nogalināja 2014. gadā, un Jaroslavu, kurš gāja bojā pērn ienaidnieka apšaudē laikā, kad viņš kā kapelāns bija ieradies pie karavīriem frontē sniegt garīgu atbalstu.