Par Austrijas prezidentu varētu kļūt pret bēgļiem noskaņotais Hofers

Šis ir pats labākais rezultāts, uz ko varēja cerēt Austrijas Brīvības partija pēc kampaņas, kuras pamatu veidoja migrantu krīze. Pērn vien Austrijā ieradās ap simt tūkstošiem patvēruma meklētāju, kas austriešiem šķiet krietni par daudz. Tāpēc nav pārsteigums, ka vairāk nekā 36% par savu prezidentu labprāt redzēt ultralabējās Brīvības partijas kandidātu Norbertu Hoferu, eiroskeptiķi kurš asi iestājas pret imigrantiem.

Lai arī Austrijā prezidentam ir lielākoties ceremoniāla loma, fakts, ka no cīņas par šo posteni ir izslēgti divu lielāko partiju kandidāti, akcentē izmaiņas Austrijas politikā un pieaugošo ultralabējo partiju lomu Eiropā.

Kopš prezidenta ievēlēšana 1951. gadā tika atstāta Austrijas tautas ziņā, šo amatu ieņēmuši Centriski kreisās sociāldemokrātu partijas un konservatīvās Tautas partijas kandidāti. Abas partijas tandēmā ir vadījušas Austriju jau kopš otrā pasaules kara.

Prezidents Austrijā ir valsts galva, viņa pilnvaras ļauj atlaist valdību un izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Norberts Hofers jau kampaņas laikā piedraudēja savas uzvaras gadījumā kabinetu atlaist, ja tas ļaus caur valsti katru nedēļu plūst tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas cenšas nokļūt Vācijā.

Ja Hofers tiks ievēlēts par prezidentu, viņš varētu rosināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, jo atbalsts viņa partijai aug. Viņš jau paudis apņēmību ievēlēšanas gadījumā neparakstīt arī atsevišķus jaunpieņemtos likumus, tostarp likumu par iecerētā Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līguma ratifikāciju. Tiek ziņots ka vēlēšanās piedalījās apmēram 70% balsstiesīgo Austrijas iedzīvotāju. Nākamajā kārtā Hoferam būs jācīnās vien ar neatkarīgo kandidātu, līdzšinējo Zaļo partijas pārstāvi Aleksandru van Bellenu, kurš šajā raundā ieguva vairāk nekā 20% balsu. Arī viņš par savu platformu izvēlējies migrantu krīzi – tiesa gan, nosodot valdību par tās pārāk stingro attieksmi pret patvēruma meklētājiem.