Pasaules preses brīvības dienā piemin karā Ukrainā nogalinātos žurnālistus

Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma 24. februārī Ukrainas karā līdz šim ir gājuši bojā vismaz 16 žurnālisti. Tāpat gājuši bojā žurnālisti un dokumentālo filmu veidotāji no visas pasaules, tostarp Ukrainas, Amerikas, Īrijas, Krievijas un Lietuvas operatori, reportieri, producenti, dokumentālo filmu veidotāji un fotogrāfi, kuru vārdus neaizmirsīs.

Šajā kontekstā ikgadējās UNESCO Preses brīvības balvas ieguvēja ir Baltkrievijas Žurnālistu asociācija, kas cīnās par patiesu ziņu sniegšanu saistībā ar tās diktatora Lukašenko režīmu Latvijas kaimiņvalstī.

UNESCO šajā dienā atgādina, ka 3. maijs liek valstu valdībām atminēties par nepieciešamību ievērot apņemšanos ievērot preses brīvību, kā arī tā ir mediju profesionāļu pārdomu diena par preses brīvības un profesionālās ētikas jautājumiem. Pasaules preses brīvības diena ir diena, kurā atbalsta plašsaziņas līdzekļus, kuri cīnās pret preses brīvības ierobežošanu vai atcelšanu. Tā ir arī to žurnālistu piemiņas diena, kuri zaudēja dzīvību kāda sižeta meklējumos.

Katru gadu 3. maijs ir datums, kurā atzīmē preses brīvības pamatprincipus, lai novērtētu preses brīvību visā pasaulē, aizstāvētu plašsaziņas līdzekļus no uzbrukumiem to neatkarībai un suminātu žurnālistus, kuri zaudējuši dzīvību savā darbā.

ANO Ģenerālā asambleja 3. maiju pasludināja par Pasaules preses brīvības dienu 1993. gadā pēc UNESCO Ģenerālās konferences divdesmit sestajā sesijā 1991. gadā pieņemtā ieteikuma. Tā savukārt bija atbilde uz Āfrikas žurnālistu aicinājumu, kuri 1991. gadā sagatavoja nozīmīgo Vindhukas deklarāciju par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību.

UNESCO mandāta pamatā ir preses brīvība un vārda brīvība. UNESCO uzskata, ka šīs brīvības nodrošina savstarpēju sapratni, lai veidotu ilgtspējīgu mieru.

Šajā dienā arī atgādina, ka joprojām notiek preses brīvības pārkāpumi – desmitiem pasaules valstu publikācijas cenzē, apliek ar naudas sodiem, aptur un slēdz redakciju darbību, savukārt žurnālistus, redaktorus un izdevējus vajā, uzbrūk viņiem, aizturē viņus un vai pat noslepkavo.

Pasaules preses brīvības dienu ANO Ģenerālā asambleja pasludināja 1993. gadā. Šī ir diena, lai veicinātu un attīstītu iniciatīvas par labu preses brīvībai un novērtētu preses brīvības stāvokli visā pasaulē.