Armēnijā notikušas pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Kalnu Karabahas zaudēšanas Azerbaidžānai 2023. gadā. Tajās pārliecinošu uzvaru guvis līdzšinējais premjerministrs Nikola Pašinjans. Viņa pārstāvētā partija "Pilsoniskais līgums" ieguvusi gandrīz pusi vēlētāju balsu. Daudzi šo balsojumu uzskatīja par izšķirošu izvēli starp valsts turpmāku tuvināšanos Eiropai un tradicionālās Krievijas ietekmes saglabāšanu.
Aizvadītās vēlēšanas tika uzskatītas par izšķirošu izvēli Armēnijas nākotnei, ko pierāda arī augstā aktivitāte, vēlēšanās piedalījušies ir gandrīz 60 procenti vēlētāju.
Kopš attiecību saasināšanās ar Maskavu, šīs valsts premjers Nikols Pašinjans mērķtiecīgi ir virzījis Armēniju tuvāk Eiropai, cenšoties mazināt tās atkarību no Krievijas un stiprinājis sadarbību ar Rietumiem.
To pašu Pašinjans sola darīt arī tagad, tas ir, saglabāt proeiropeisko kursu un meklēt veidus, kā stabilizēt attiecības ar kaimiņu – Azerbaidžānu.
"Paldies arī tiem, kuri bija skeptiski, bet tomēr izvēlējās mūs atbalstīt. Šī ir vēsturiska uzvara – uzvara, kas nodrošinās Armēnijas Republikas attīstību un stiprinās tās nākotni. Un, protams, mēs turpināsim strādāt, lai nodrošinātu ilgstošu un stabilu mieru," paziņoja Pašinjans.
Erevāna pēdējos gados soli pa solim ir attālinājusies no Maskavas un tuvinājusies Rietumiem. Viens no galvenajiem iemesliem ir daudzu armēņu pārliecība, ka Krievija viņus pievīla, nesniedzot gaidīto atbalstu Azerbaidžānas operācijas laikā Kalnu Karabahā 2023. gadā, kad valsts zaudēja kontroli pār šo teritoriju,
Ričards Giragosians
Reģionālo pētījumu centra direktors
Armēnija šobrīd cenšas saglabāt trauslu līdzsvaru. Tā nesteidzas pilnībā saraut saites ar Krieviju un joprojām paliek Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kas faktiski izslēdz iespēju tuvākajā laikā pievienoties Eiropas Savienībai. Vienlaikus Erevāna cenšas paplašināt savu starptautisko partneru loku un stiprināt saites ar Rietumiem, nevis atklāti izaicināt Maskavu. Tā ir pragmatiska pieeja – rūpīgi izvēlēties, kuros jautājumos stāties pretī Krievijai, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas un pārāk asas tās pretreakcijas.
Tikmēr Maskava pirms vēlēšanām Armēniju atklāti brīdināja par ekonomiskām sankcijām, ja valsts turpinās attālināties no Krievijas. Lai izdarītu spiedienu, Kremlis jau ir ieviesis ierobežojumus Armēnijas preču importam. Vienlaikus, kā ierasts, Maskava arī apsūdz Rietumvalstis mēģinājumos ietekmēt vēlēšanu procesu. Prokrieviskie opozīcijas spēki kopumā ieguvuši vairāk nekā 30 procentus balsu. Lai gan Pašinjans vēlēšanās uzvarējis pārliecinoši, prokrieviskajai opozīcijai valstī joprojām saglabājas spēcīgs atbalsts.
"Balsojums notika spēcīga Krievijas spiediena un ekonomisku draudu ēnā. Armēnijas tauta ir skaidri apliecinājusi savu izvēli par labu mieram, demokrātijai un ciešākām saitēm ar Eiropu. Eiropas Savienība gatavo jaunu ekonomiskā atbalsta paketi Armēnijai, un mēs arī turpmāk paliksim tās partneri," norāda Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.
Armēnijas virzība uz Rietumiem, visticamāk, turpināsies, taču tai joprojām nāksies pārvarēt gan iekšpolitiskās domstarpības, gan pieaugošo Maskavas spiedienu.
