"Pēc notikumiem Venecuēlā cilvēki patiesi ir nobijušies." Grenlandiešus satrauc Trampa vēlme iegūt šo salu

"Es nevaru paļauties uz to, ka Dānija spēj pati sevi aizsargāt. Viņi, ziniet, nopietni stāstīja, ka pagājušajā mēnesī tur esot nosūtīts vēl viens suņu pajūgs. Pievienots otrs suņu pajūgs. Ar to problēmu neatrisināsi," klāsta Tramps.

Dānija atzīst ka trešdienas sarunas faktiski noslēgušās bez rezultāta. Domstarpības saglabājas. Dānija un Grenlande uzsver – sala nav pārdodama un Grenlande nevēlas kļūt par ASV daļu.]

"Saruna bija atklāta, bet vienlaikus arī konstruktīva. Tās centrā bija Grenlandes ilgtermiņa drošība, taču jāatzīst – mūsu skatījumi joprojām atšķiras. Prezidents savu nostāju ir skaidri paudis, un mūsu pozīcija ir atšķirīga," norāda Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens.

Jāatgādina, ka Tramps vēl aizvien nav izslēdzis militāra vai politiska spiediena izmantošanas iespēju – doma, ko sabiedrotie aizkulisēs sauc par bīstami absurdu. Līdzīgi domā arī Grenalndes iedzīvotāji.

"Esmu pārliecināta, ka Dānijas un Grenlandes iedzīvotāji lielākoties domā vienādi. Taču satrauc tas, ka amerikāņi nemaina savu nostāju," pauž Grenlandes iedzīvotāja Maija.

"Tramps ir neprognozējams, tāpēc mēs īsti nezinām, ko viņš varētu darīt. Pēc notikumiem Venecuēlā cilvēki patiesi ir nobijušies. Mēs ceram, ka tas nenotiks, mēs lūdzam, lai tas nenotiek," teic Grenlandes iedzīvotāja Genga.

Eiropa viscaur līdz šim ir reaģējusi mierīgi un atturīgi. Nūkā iepriekš plānotās mācībās šobrīd ir ieradušās nelielas militārās vienības no Francijas, Vācijas un atsevišķām Ziemeļvalstīm. Tiesa šis ir vairāk simbolisks, nevis spēka demonstrācijas žests.

Arī Austrumeiropā reakcija diplomātiska. Ceturtdien Rīgā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tikās ar  Francijas kolēģi Žanu Noelu Baro. Grenlandes jautājums tika pārrunāts  atturīgi, uzsverot vienotību, dialogu un starptautisko tiesību ievērošanu.

"Mēs atbalstam, protams, tas, ko Dānijas premjere un ministrs ir teicis, ka ir tiešais dialogs un vakar sarunas, kas notika Vašingtonā. Mēs priecājamies, ka bija šis atklātais, tiešais dialogs – tas ir labākais veids, kā jautājumus risināt," saka Braže.

"Mēs esam pārliecināti, ka šis brīdis, kuru mēs šobrīd piedzīvojam, mums parāda, ka ir vitāli svarīgi, ka eiropiešiem ir jāpārņem savās rokās sava drošība. Un, treškārt, jāsaka, ka mēs atbalstām Dāniju un mēs solidarizējamies ar Dāniju, jo mēs zinām, ka mēs paši varam paļauties uz Dānijas solidaritāti un atbalstu, ja mēs būtu tādā pašā situācijā," norāda Baro.

Taču aiz ārējās savaldības jūtama arī spriedze. Neoficiālās sarunās Eiropas amatpersonas atzīst, ka ideja par vienas NATO sabiedrotā teritorijas aneksiju par labu citai var nopietni iedragāt uzticēšanos pašas alianses iekšienē vai pat apdraudēt tās pastāvēšanu kopumā.