Pelosi noslēdz vizīti Taivānā; Ķīna draud ar atbildes soļiem
Vizīti Taivānā noslēgusi viena no ietekmīgākajām ASV amatpersonām – Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. Atbildot uz Pelosi vizīti Taivānā, Ķīna izziņojusi militārās mācības Taivānas tuvumā. Ķīnas amatpersonas paziņojušas, ka Pelosi vizīte Taivānā ir "pilnīgs farss", un brīdināja, ka tos, kas aizvaino Ķīnu, sodīs, vēsta TV3 Ziņas.
ASV Ķīna un Taivāna saskaras ar bīstamāko militāro eskalāciju pēdējās divās desmitgadēs. Reaģējot uz ASV Kongresa pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīti Taivānā, Kīņa paziņojusi, ka pārkāpta tās suverenitate un teritorialā integritāte un vainīgos sauks pie atbildības.
Jau vakar īsi pēc ASV ietekmīgās amatpersonas ierašanās Taivānā Ķīnas armija izziņoja militārās mācības dažu desmitu kilometru attālumā no Taivānas krastiem, tika pacelti Ķīnas reaktīvie iznīcinātāji Su-35. Šodien, uzstājoties preses konferencē, Ķīnas puse gan konkrēti neatklāja atbildes soļus, ar ko tā draudējusi, vien norādīja, ka ASV un Taivāna izjutīšot sava absurdā gājiena sekas.
"Ķīnas puse veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai aizstāvētu savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. ASV un Taivānas neatkarības separātistu spēkiem ir jāatbild ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēs liksim savus vārdus darbībās. Kas attiecas uz konkrētiem pretpasākumiem, varu jums pateikt, ka tas, kam vajadzētu būt, notiks. Attiecīgie pasākumi būs apņēmīgi, spēcīgi un efektīvi. ASV un Taivānas neatkarības spēki tos izjutīs."
Ķīnas pozīciju jau steidzies atbalstīt Kremlis – Krievijas ārlietu ministrs apsūdzējis ASV "nesodāmības" demonstrēšanā.
"Fakts ir tāds, ka tas atspoguļo kursu, par kuru mēs runājam attiecībā arī uz Ukrainas situāciju – par to nav šaubu. Tā ir vēlme pierādīt visiem savu nesodāmību un parādīt visatļautību. Ko gribu, to daru – apmēram tā. Es neredzu citu iemeslu, kāpēc veidot šādu eskalāciju uz līdzenas vietas, ļoti labi zinot, ko tas nozīmē Ķīnas Tautas Republikai."
Baltais nams oficiāli nav atbalstījis Pelosi vizīti Taivānā, taču uzsvēris, ka Kongress ir no Baltā nama neatkarīga institūcija un amatpersonas drīkst individuāli lemt par vizītēm. Savukārt Ķīnai nav pamata uzskatīt to par provokāciju. Pelosi ieradās Taivānā otrdienas vakarā, kļūstot par augstākā ranga amerikāņu amatpersonu 25 gadu laikā, kas apmeklējusi Taivānu. Noslēdzot vizīti, Pelosi paziņoja, ka viņas solis demonstrē Vašingtonas stingro apņemšanos atbalstīt Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savas teritorijas daļu.
"Es ceru, ka Ķīna apzinās, – neatkarīgi no tā, ka tā ir traucējusi Taivānai piedalīties un apmeklēt noteiktas sanāksmes, viņi apzinās un saprot, ka viņi nevar aizliegt cilvēkiem ierasties Taivānā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai vēstījums būtu skaidrs, ka Kongresā, Pārstāvju palātā un Senātā demokrāti un republikāņi ir apņēmušies nodrošināt Taivānas drošību, lai Taivāna spētu visefektīvāk sevi aizstāvēt. Ieroču žvadzināšana tikai apliecina Ķīnas prezidenta nedrošību par savu politisko situāciju."
Ķīnas reakcija atsauc atmiņā 1995.-1996. gada krīzi, kad Pekina Taivānas šaurumā izšāva vairākas raķetes pēc tam, kad toreizējais Taivānas prezidents Lī Tenhui iestājās par valsts neatkarību. ASV atbildēja ar savu lielāko spēka demonstrāciju Āzijā kopš Vjetnamas kara, tostarp nosūtīja amerikāņu aviācijas bāzes kuģi tuvu Taivānai. Taivānas puse paziņojusi, ka Ķīnas plānotās militārās mācības uzskatāmas par mēģinājumu īstenot salas blokādi no gaisa un jūrā.
"Ķīnas paziņojums par tās mācībām sešos apgabalos ap Taivānu, tostarp dienvidrietumos, austrumos un dienvidaustrumos no 4. augusta līdz 7. augustam ir līdzvērtīgs jūras un gaisa blokādēm. Kas attiecas uz mūsu valsts gaisa un jūras teritorijām. Ķīna tādā veidā smagi pārkāpusi mūsu valsts teritoriālo suverenitāti un pārkāpusi noteikumus, kas saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas jūrniecības konvencijām."
Bailes no Ķīnas pēkšņa "krievu stila iebrukuma" Taivāna mudina cilvēkus reģistrēties kursiem, lai apgūtu pašaizsardzību un militāro pirmo palīdzību. Jāatzīmē, ka Vašingtonai nav oficiālu diplomātisko attiecību ar Taivānu, tomēr abām valstīm ir ciešas ekonomiskās un militārās saites. Taivāna no ASV iegādājusies modernu bruņojumu vairāku miljardu dolāru vērtībā.
Politikas analītiķu domas dalās, vieni saka – Pekinas draudi ir vien muskuļu demonstrēšana, savukārt citi neizslēdz, ka tas varētu rezultēties ar reālu militāru konfliktu. Šādā gadījumā tas būtu liels Izaicinājums Baltajam namam – cīnīties ar divām lielām krīzēm, atbalstīt Ukrainu tās aizsardzībā pret Krievijas iebrukumu – un Taivānu no Pekinas agresijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
