Pērn piedzīvots mirstības rekords Lietuvā – kāpēc tā notika?

Lietuvas Seima deputāte Jurgita Sejoniene, Higiēnas institūta pārstāve Rūta Ustinavičiene un kardiologs Raimonds Kubiļus Delfi.lt analizē, kāpēc tā noticis.

Pēc Ustinavičienes teiktā, Higiēnas institūtam pašlaik ir vien dati līdz oktobrim, un tie nebūt nav priecīgi. Līdz 2021. gadam līdz oktobrim bija miruši par 6140 cilvēkiem vairāk nekā attiecīgajā pašā laika posmā 2020. gadā. "Mums vēl ir jāiegūst dati par diviem mēnešiem, pēc kuriem varēs redzēt, kāds būs gala cipars. Un Covid-19 izraisītie nāves gadījumi noteikti veicinās statistikas rādītāja kāpumu," raidījumā sacīja Ustinavičiene.

Mainījušies arī iemesli, kāpēc lietuvieši parasti mirst. Agrāk, pirms pandēmijas, pirmajā vietā Lietuvā bija asinsrites sistēmas slimības, otrajā – ļaundabīgi audzēji, trešajā – ārējie nāves cēloņi, ceturtajā – gremošanas sistēmas slimības, bet piektajā – elpošanas sistēmas slimības. Tomēr pandēmija ieviesa savas korekcijas: 2020. gadā elpošanas sistēma vairs nebija pirmajā pieciniekā, bet Covid-19 bija ceturtajā vietā. 2021. gads Līdz oktobrim Covid-19 ieņem trešo vietu, un koronavīruss, visticamāk, būs otrais galvenais nāves cēlonis.

Covid-19 pērn bija galvenais mirstības pieauguma veicinātājs Lietuvā, taču tika ziņots arī par citiem nāves iemesliem, norāda eksperte. "Ja mēs skatāmies uz absolūtajiem skaitļiem un salīdzinām tos pašus mēnešus, tas pievienoja papildu 900 nāves gadījumus no asinsrites slimībām un 140 nāves gadījumus no gremošanas sistēmas slimībām. Salīdzinot ar procentuālo daļu, asinsrites sistēmas slimību skaits palielinājās par 5%, bet gremošanas sistēmas slimību skaits – par aptuveni 8%, "sacīja Higiēnas institūta pārstāve.

Vairāk nāves gadījumu ziņots arī citās grupās – mirstības pieaugums diabēta, garīgo un uzvedības traucējumu un nervu sistēmas dēļ. Provizoriskie gada dati, kas parāda kopējo nāves gadījumu skaitu 2021. gadā, tiks publiskoti aprīlī. Pēc Ustinavičienes teiktā, galvenais dokuments, no kura dati iegūti, ir medicīniskā miršanas apliecība. Seima deputāte Jurgita Sejoniene atzīmē sarežģītos augstās mirstības cēloņus, norādot, ka augstāka mirstība ir pret Covid-19 nevakcinēto grupā, kas ir augstākā riska grupa.

Pēc Seima deputātes domām, kopumā augstajai mirstībai Lietuvā ir vairāki iemesli. "Tāpat kā visā Eiropā, arī pie mums ir liela daļa gados vecāku iedzīvotāju. Tas ir arī sociālais statuss, lai gan cilvēki, kas dzīvo ar labāku veselību, sūdzas arī par sliktu veselību. Treškārt, kā mēs skatāmies uz savu veselību. Ceturtkārt, mūsu ļoti sliktā veselības pakalpojumu sniegšanas struktūra. Mums ir pietiekami daudz ārstu, pat vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet tas, ka mums ir liels māsu trūkums, situāciju īsti neuzlabo," pauda Sejoniene.

Veselības politikā Lietuvā ievērojams uzmanības trūkums sirds un asinsvadu slimībām. Kā norāda profesors Kubiļus, nāves gadījumi no sirds un asinsvadu slimībām ir galvenais visu nāves gadījumu cēlonis visā neatkarības periodā Lietuvā. Šogad prezentētie jaunie dati par sirds un asinsvadu slimībām (SAS) liecina, ka katrs lietuvietis, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, jau ir pakļauts riskam ar to saslimt. Tāpat Covid-19 negatīvi ietekmējis hroniskās iekaisuma slimības. Covid-19 slimnieki nedaudz nobīdīja malā citus pacientus, un paši pacienti baidījās doties uz medicīnas iestādēm. Turklāt palielināta pacientu sedimentācija un samazināta pārvietošanās karantīnas laikā veicināja slimību saasināšanos un traģiskus rezultātus.

Kubiļus ieskatā, turpmāk liela uzmanība jāpievērš sirds un asinsvadu slimībām. Īpaši nopietns apdraudējums ir arī fakts, ka nav jūtami šo slimību riska faktori. Cilvēks ar augstu holesterīna līmeni vai augstu asinsspiedienu nesūdzas, tomēr šo faktoru kombinācijai ir milzīga negatīva ietekme un tas rada milzīgu sirdslēkmes risku. Turklāt Lietuvas pacienti nereti ir ārkārtīgi disciplinēti veselības jautājumos un neņem vērā ārstu ieteikumus – lietot veselīgāku uzturu, vairāk fiziski kustēties utt.

Saskaņā ar Higiēnas institūta datiem līdz 2021. gada oktobrim Lietuvā miruši gandrīz 38 900 cilvēku, savukārt 2020. gadā šis skaits sasniedza 33 200. 2020. gadā Lietuvā kopumā miruši 43 547 cilvēki.