Pētījums: Austrālijas ugunsgrēki būtiski pastiprinājuši globālo sasilšanu

Stratosfērā, kas atrodas tieši virs lidmašīnu ceļa, temperatūra parasti nemainās notikumu dēļ uz Zemes virsmas, izņemot vulkānu izvirdumus. Taču pēkšņa un negaidīta globālās stratosfēras sasilšana, kas konstatēta dažos 2020. gada pirmajos mēnešos, paaugstinājusi temperatūru līdz 3 grādiem pēc Celsija ap Austrāliju un aptuveni 0,7 grādiem pēc Celsija visā pasaulē.

Pētnieki saka, ka tā bija augstākā stratosfērā reģistrētā temperatūra kopš Pinatubo kalna izvirduma Filipīnās 1991. gadā, kas toreiz izraisīja sulfātu un dūmu aerosolus augstu gaisā.

Anglijas Ekseteras universitātes pētniece, kas vadīja pētījumu,Lilija Demanija-Pīrsa  sacīja, ka gan stratosfēras sasilšanu, gan lielu ozona caurumu, kas 2020. gadā izplatījās lielākajā daļā Antarktikas kontinenta, visticamāk, izraisīja postoši ugunsgrēki, kā rezultātā stratosfēras lejasdaļā ieplūda milzīgi dūmu slāņi.

Viņa teica, ka dūmu daļiņas aptuveni 50 reizes efektīvāk absorbē saules gaismu nekā vulkāniskā sulfāta daļiņas, jo dūmu aerosolos ir melnie sodrēji. Saules gaisma uzsilda gaisu, kurā ir dūmu daļiņas, izraisot šī dūmu piesātinātā gaisa pacelšanos, līdzīgi kā tas, kas izraisa karstā gaisa balonu pacelšanos.

Pētnieki teica, ka, nonākot stratosfērā, nepārtraukta karsēšana var izraisīt izmaiņas ozonā, mainoties atmosfēras cirkulācijai, un ķīmiskās reakcijas dūmu daļiņu virsmā var noārdīt ozona slāni.

Iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka 2020. gada Austrālijas ugunsgrēku sezona bija tik ekstrēma, ka izmainīja liela mēroga vēja modeļus vairāk nekā 10 jūdžu attālumā virs galvas. Cits pētījums pagājušajā gadā novēroja temperatūras un ozona izmaiņas no satelīta datiem.

Saskaņā ar Austrālijas Jaundienvidvelsas universitātes klimata eksperta Martina Džakera, kurš nebija iesaistīts pētījumā, teikto, jaunākā pētījuma lielākais ieguldījums ir tas, ka pētnieki izmantoja attiecīgā perioda satelītnovērojumus vismodernākajā līmenī, lai pierādītu, ka Austrālijas ugunsgrēki patiesībā bija iemesls globālās sasilšanas pastiprināšanai.

"Stratosfēras sildīšanai nav tiešas ietekmes uz [Zemes] virsmu, bet ozona atveseļošanās vai ozona iznīcināšanas kavēšana vienu gadu reāli ietekmē planētas virsmu," viņš teica. Izrādījies, ka krūmu ugunsgrēks var būt tikpat ietekmīgs kā vulkāns.