Pētījums: kopējais karā Ukrainā kritušo un ievainoto skaits abās pusēs tuvojas diviem miljoniem
Krievijas iebrukums Ukrainā gandrīz četru gadu laikā prasījis milzīgu cilvēku upuru skaitu – nogalināto, ievainoto vai bezvēsts pazudušo karavīru skaits līdz pavasarim var sasniegt gandrīz divus miljonus, liecina jauns pētījums. Par to raksta laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz Stratēģisko un starptautisko pētījumu centru (CSIS) Vašingtonā.
Pētījuma autori lēš, ka:
- aptuveni 1,2 miljoni Krievijas karavīru ir nogalināti, ievainoti vai pazuduši bez vēsts;
- gandrīz 600 000 Ukrainas karavīru piedzīvojuši to pašu.
Kopējais upuru skaits abās pusēs jau sasniedz apmēram 1,8 miljonus.
"Neviena liela valsts kopš Otrā pasaules kara nav cietusi tik lielus zaudējumus," norādīts pētījumā.
Precīzu zaudējumu apjomu gan ir grūti noteikt, jo Krievija, iespējams, regulāri samazina savus zaudējumu skaitļus, bet Ukraina oficiālus datus par kritušajiem neatklāj.
CSIS pētījums balstās ASV un Lielbritānijas valdību aplēsēs, kā arī citos atklātos avotos.
Lēna virzība par milzīgu cenu
Pētījums atklāj, ka, neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem, Krievijas teritoriālie ieguvumi ir ļoti nelieli.
Kopš 2024. gada janvāra Krievija ieņēmusi tikai 1,5% Ukrainas teritorijas un kopumā kontrolē ap 20% valsts.
Dažos frontes posmos Krievijas spēki virzās uz priekšu tikai 15 līdz 70 metrus dienā, raksta "The New York Times".
Pastāvīgā dronu klātbūtne arī ir mainījusi kaujas lauku. Krievija retāk izmanto smago bruņutehniku, tā vietā sūtot nelielas karavīru grupas, motociklus un kājniekus.
Savukārt Ukrainas dronu operatori seko pēdu nospiedumiem sniegā un riepu sliedēm, lai atklātu Krievijas karavīrus.
Sarunas turpinās, bet upuri aug
Jaunais pētījums publicēts laikā, kad Krievijas, Ukrainas un ASV amatpersonas aizvadījušas retas trīspusējas sarunas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka sarunās panākts progress un Ukraina ir gatava tās turpināt.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs savukārt norādījis, ka sarunas varētu atsākties jau nākamnedēļ.
Tomēr vienlaikus karavīru bojāeja turpinās. CSIS lēš, ka kopš iebrukuma sākuma krituši gandrīz 325 000 Krievijas karavīru, kā arī 100 000–140 000 Ukrainas karavīru.
Pētījuma līdzautors Sets Džounss uzsver, ka karš smagi ietekmē arī Krievijas ekonomiku. "Krievijas kara ekonomika ir arvien lielākā spriedzē – ražošana samazinās, izaugsme 2025. gadā noslīdējusi līdz 0,6%," teikts pētījumā.
Džounss secina, ka: "Krievijas vājais sniegums kaujas laukā un ekonomikas lejupslīde liecina – valsts vairs nav liela vara militārajā, ekonomiskajā un tehnoloģiju ziņā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
