Pētnieki apstiprina — Eiropas Komisijas ziņojumi ir "Ķīnas ābece"
Eiropas Komisijas (EK) publiskā komunikācija ir daudz sarežģītāka un grūtāk saprotama salīdzinājumā ar citām valstu pārvaldes iestādēm un organizācijām, secināts zinātniskajā pētījumā.
Zinātniskajā žurnālā "’Journal of European Integration’’ publicēts pētījums, kurā analizētas 45 000 EK preses relīzes. Galvenais secinājums – Komisijas publiskā komunikācija ir sarežģītāka nekā citām pārvaldes iestādēm Eiropā, vēsta "’Politico’’. Ar visu pētījumu vari iepazīties, klikšķinot šeit.
Viens no pētījuma autoriem un Berlīnes Sociālo zinātņu centra pētniekiem Kristians Rauhs norāda – šāds komunikācijas stils ne tikai apgrūtina žurnālistu darbu, bet arī atstāj daudz vietas eiroskeptiķu un pašmāju politiķu spriedelējumiem un kritikai attiecībā pret Briseli.
"’Tādējādi tehnokrātiskā (šajā gadījumā tehniska, stīva) komunikācija pārāk viegli nonāk to rokās, kuri vēlas Briseles eliti un "’parastos’’ Eiropas pilsoņus nodalīt,’’ pētījumā raksta Rauhs.
Viņš kopā ar citiem pētījuma autoriem izmantoja datus par 35 gadus krātiem EK paziņojumiem presei angļu valodā, analizējot gan gramatisko sarežģītību, gan žargonus. Salīdzinājumam tika aplūkoti arī laikraksti, politikas zinātnes kopsavilkumi, kā arī Īrijas un Lielbritānijas valdību paziņojumi.
Lai arī nav pārsteigums, ka EK valodas ziņā bija tehniskāki nekā tabloīdi, tomēr arī citu valstu valdību paziņojumi bija vieglāk saprotami, jo tajos izmantoti nevis sarežģīti termini, bet normāli, ikdienā izmantojami vārdi. Tas savā ziņā apgāž radušos priekšstatu, ka Komisijai jāizklausās pārgudrai, jo tā ikdienā nodarbojas ar tehniskās politikas jautājumiem.
Kas atteicas uz to, cik viegli ir lasīt un uztver publiskos paziņojumus, sliktākus rezultātus nekā EK uzrādīja tikai politisko zinātņu tēzes. Savukārt, runājot par žargonu izmantošanu, EK ir krietni priekšā pat akadēmiķiem.
Aplūkojot saziņas apjomu laikā no 1985. līdz 2020. gadam, Rauhs atklāja, ka 2000. gadu sākumā, kad Eiropas Komisiju vadīja Romāno Prodi, EK izplatīto preses relīžu apjoms mēnesī sasniedza aptuveni 150. Līdzīgos apmēros EK publiskos paziņojumus "’ražoja’’ arī Žuze Manuela Barozas Komisijas vadīšanas laikā no 2004. līdz 2014. gadam.
Turpretim EK publisko paziņojumu skaits diezgan ievērojami saruka Žana Kloda Junkera vadības laikā – tās bija aptuveni 50 preses relīzes mēnesī. Savukārt pašreizējās EK vadītājas Urzulas fon der Leienas vadībā vērojama tendence, kur Komisijas ikmēneša publisko paziņojumu skaits atkal sāk pieaugt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
