Pētnieki par jauno Irānas vadoni: Drīzāk turpināsies radikālais kurss, nevis notiks pārmaiņas

Sākotnēji Irānas varasiestādes ar jaunā vadoņa vārda nosaukšanu vilcinājās, bažījoties, ka tas uzreiz kļūs par ASV un Izraēlas militāro mērķi. Tam vēl sekoja arī ASV prezidenta Donalda Trampa pagājušās nedēļas paziņojums, ka viņam pašam personīgi būtu jāiesaistās Irānas nākamā līdera izvēlē.

"Man šķiet, ka jebkurš līderis, kurš nāks pie varas un teiks, ka turpinās centienus iznīcināt šo valsti, kļūs par mērķi, kuru Izraēla uzskatīs par savu pienākumu mēģināt likvidēt. Savukārt ja pie varas nāktu līderis, kurš teiktu: mēs mainīsim to, kā Irāna sadarbojas ar saviem kaimiņiem, kā tā raugās uz pasauli un kādu lomu vēlas spēlēt reģionā un globāli, tad Izraēlai ar to nebūtu nekādu problēmu," paziņojis bijušais Izraēlas vēstnieks ASV Maikls Orens.

Atšķirībā no tēva, Modžtaba Hamenei nekad nav ieņēmis oficiālu amatu valdībā un publiski runājis ļoti reti. Tomēr gadiem ilgi viņš uzskatīts par ietekmīgu aizkulišu spēlētāju, kam ir ciešas saites ar Irānas Revolucionāro gvardi. Pētnieki norāda, ka viņa iecelšana amatā, visticamāk, nozīmē radikālā kursa turpināšanu, nevis pārmaiņas.

"To mēs redzējām jau 2025. gada jūnijā. Izraēla un ASV deva Irānas vadībai, tā dēvētajai dziļajai valstij, laiku visu pārkārtot. Tika izstrādāti varas pēctecības scenāriji un pārveidotas komandvadības struktūras. Tāpēc zināmā mērā, paradoksāli, ASV un Izraēla šim režīmam pat deva jaunu elpu, ļaujot šim procesam notikt Hamenei uzraudzībā," norāda domnīcas "Chatham House" pētnieks Baders Musa al Saifs.

Karš Tuvajos Austrumos turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Izraēla turpina triecienus Irānas teritorijā, tostarp Teherānā un citās lielākajās pilsētās, kamēr Irāna atbild ar raķešu un dronu uzbrukumiem dažādās reģiona valstīs, galvenokārt tur, kur atrodas ASV militārās bāzes. Šajās dienās pieaudzis gan civiliedzīvotāju upuru skaits, gan nodarītie postījumi, gan arī bojāgājušo amerikāņu karavīru skaits – tas pieaudzis līdz septiņiem.

"Šīs operācijas mērķi ir skaidri un ir svarīgi turpināt atgādināt Amerikas sabiedrībai, kāpēc pasaules spēcīgākie bruņotie spēki ir iesaistīti šajā operācijā. Tās mērķis ir iznīcināt šī režīma spēju palaist raķetes — gan iznīcinot pašas raķetes un to palaišanas iekārtas, gan rūpnīcas, kurās tās tiek ražotas, kā arī režīma jūras spēkus," klāsta ASV Valsts sekretārs Marko Rubio.

Spriedze atkal pieaug arī ārpus Irānas robežām. Turcijā, kas ir NATO dalībvalsts, alianses pretgaisa aizsardzība jau otro reizi pārtvērusi Irānas ballistisko raķeti, kas ielidojusi tās gaisa telpā. Ankara ir brīdinājusi, ka reaģēs izlēmīgi, ja tās teritorija atkal tiks apdraudēta.

"Irāna ir atbildīga par desmitgadēm ilgu vardarbību un jo mazāk iespēju tai būs terorizēt reģionu, jo labāk. Irānas militārās spējas ir ierobežotas un režīms šobrīd ir vājāks nekā jebkad agrāk. Taču joprojām nav skaidrs, kā šis karš beigsies. Ziņas, ka Maskava un Teherāna sadarbojas, lai vērstos pret ASV karavīriem, nav nekāds pārsteigums," vērš uzmanību Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.

Tikmēr vairāk uz dienvidiem konflikts paplašinās arī Libānā, kur Izraēla veic triecienus pret Teherānas sabiedrotā grupējuma "Hezbollah" objektiem Beirūtā.

Bet Kiprā, kas atrodas vien dažu simtu kilometru attālumā no konflikta zonas, varasiestādes rūpīgi seko notikumu attīstībai. Pirmdien tur, lai paustu atbalstu un solidaritāti, ieradies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Mēs pašlaik veidojam misiju, kas būs tikai aizsardzības un atbalsta rakstura. Tā tiks sagatavota sadarbībā ar Eiropas un ārpus Eiropas valstīm un tās mērķis ir pēc iespējas drīzāk – tiklīdz būs beigusies konflikta intensīvākā fāze – nodrošināt konteinerkuģu un tankkuģu eskortu, lai pakāpeniski atjaunotu kuģošanu caur Hormuza šaurumu," pauž Makrons.

Šis Vidusjūras reģions kļūst arvien militarizētāks, tā kā arvien vairāk NATO valstu nosūta uz turieni militāro tehniku, lai nodrošinātu atturēšanas spēku klātbūtni.