Uz saturu

Polijā fiksēts dabas fenomens, kas pārsteidz biologus

Īsi pirms Ziemassvētkiem pavisam negaidīts novērojums Ščecinas pilsētā Polijā. Tur Oderas upes saldūdeņos manīti divi delfīni. Sākotnēji tika pieļauts, ka tā ir cita dzīvnieku suga, kas peld Oderā, tomēr šobrīd šaubas ir gaisušas – novērots ārkārtīgi rets fenomens, tā vēsta poļu izdevums "Gazeta.pl".

2025. gada 25. decembrī 10:19

Otrdien, 23. decembrī, Ūdens apgādes uzņēmuma "Wód Polskich w Szczecinie" novērošanas kameras fiksēja divus jūras zīdītājus peldam Oderas upes ūdeņos pie Pionieru tilta Ščecinā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sākumā biologi zīdītājus noturēja par cūkdelfīniem, tomēr ātri vien secinājumus koriģēja.

Kā savos sociālajos tīklos skaidro zoologs un Valsts dabas aizsardzības padomes loceklis Roberts Mašlaks, tad ierakstos redzamais dzīvnieks ir parastais delfīns ((Delphinus delphis). Suga, kas Baltijas jūrā parādās tikai retos gadījumos.

Pat šajā zemās kvalitātes video ierakstā var redzēt ļoti spilgtu krāsu, uz sāniem redzama smilšu pulkstenim līdzīga josla. Skaidri saskatāma arī smaila, tumša spura un tumšs mugurkauls, tā skaidro Gdaņskas Universitātes pārstāve Ivona Pavlicka.

Parastie delfīni dod priekšroku siltākiem un sāļākiem ūdeņiem. Dažreiz tie Baltijas jūrā iepeld caur Dānijas šaurumu, visbiežāk, lai medītu siļķu vai brētliņu barus. Tomēr to nonākšana upēs, kā, piemēram, Oderā, ir ārkārtīgi reta.

Eksperti norāda, ka viens no iemesliem, kā delfīni var nokļūt upē ir zveja. Šauras pārejas, sekli ūdeņi un troksnis, ko rada kuģi un zvejnieki, var traucēt delfīnu eholokācijai, tie var piedzīvot traucējumus savā spējā orientēties.

Šādos apstākļos dzīvnieki var neapzināti peldēt dziļāk upē. Līdzīgi gadījumi ir fiksēti jau agrāk – 2016. gadā. Toreiz divi delfīni iepeldēja Elbas upē, iepeldot teju 100 kilometrus tālu iekšzemē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Polijas Valsts dabas aizsardzības padomes loceklis Roberts Mašlaks uzver, ka ilgstoša uzturēšanās saldūdeņos delfīniem ir ļoti bīstama. Delfīniem var rasties ādas infekcijas, liels stress un nāve. Turklāt papildu grūtības rada betona krastmala, ostas metāla konstrukcijas un slūžas, kas haotiski atbalso skaņas, radot dzīvniekam vēl lielāku apjukumu.

Eksperti aicina novērot upi, taču nemēģināt tuvoties dzīvniekiem. Jebkura informācija var palīdzēt uzraudzīt situāciju un /īstenot aizsardzības pasākumus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm