"Politico" versija: Dombrovskis pret Kariņu Briselē

Eiropas Komisijas (EK) pašreizējais piecu gadu pilnvaru termiņš beidzas 2024. gada rudenī, pēc kā ierasti ierēdņi cīnās par līdzšinējā amata saglabāšanu nākamajā sasaukumā vai pretendē jau uz augstākiem amatiem Briseles gaiteņos.

No Latvijas ievēlētais Valdis Dombrovskis jau aizvadījis divus termiņus EK viceprezidenta amatā, kā arī ir Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs. Politiķis atklāti intervijā LTV raidījumam "’Rīta Panorāma’’ sacījis: "’Būtu gatavs turpināt strādāt šajos virzienos,’’ norādot, ka Briselē vēl viņam ir nepabeigti darbi, bloka ekonomikai joprojām cenšoties atgūties no Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Taču, lai arī līdz amatu sadalei vēl ir salīdzinoši ilgs laiks, amatpersonas Rīgā un Briselē jau uzmanīgi sākušas vērot Dombrovska partijas biedru un līdzšinējo Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu, it īpaši pēc viņa atkāpšanās no amata. "’Politico’’ atzīmē, ka Kariņam Brisele nav sveša – viņš Eiropas Parlamentā aizvadījis divus termiņus pēc kārtas, pirms atgriezās Latvijā, lai vadītu valdību.

"’Politico’’ uzrunātās Latvijas amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, atzīst – Dombrovskis tiešām vēlas saglabāt savu amatu. Tāpat amatpersonas min, ka gan Dombrovskis, gan Kariņš piedalīsies nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Abu izredzes vienlīdz augstas

Salīdzinot abus svaru kausus, "’Politico’’ norāda – abiem partijas biedriem ir spēcīgas izredzes iegūt vienu no vadošajiem ES amatiem. Proti, arī Dombrovskis ir bijušais Latvijas premjerministrs, par savu otro pilnvaru termiņu viņš EK saņēmis titulu "’izpildviceprezidents’’, kā arī viņam ir liela ietekme Eiropas Tautas partijā. Savukārt Dombrovska izredzes amatu saglabāt varētu palielināties, jo citi vecākie komisāri, tostarp klimata vadītājs Franss Timmermanss un pretmonopola vadītāja Margrēte Vestagere, skatās citu amatu virzienā.

Tikmēr, kā lēš izdevums, Kariņam piemīt īpašības, kas padara viņu par "’starptautisku’’ politiķi. Vērā ņemams arī fakts, ka viņš bijis ne tikai Latvijas premjers, bet arī ekonomikas ministrs. Un viņa atbalstītāju ieskatā Kariņš ir loģiska izvēle šādam augsta līmeņa amatam.

Lai arī Kariņš joprojām nepauž skaidras nākotnes ieceres attiecībā uz politisko karjeru, nesenā intervijā "’Politico’’ viņš atzinis: "’Nejūtos īpaši noguris. (..) Nevaru neko izslēgt, noteikti esmu ieinteresēts turpināt darbu politikā.’’

Izdevums piebilst, ka Latvijas amatpersonas atklājušas – neatkarīgi no tā, kurš cīņā par amatu EK zaudēs, viņš, visticamāk, saņems pieklājīgu mierinājuma balvu.

Nākamajā rudenī Briseles gaiteņos patiesībā gaidāmas vairākas rokādes, jo būs jāaizpilda vairāki vadošie amati, tostarp Eiropadomes un Eiropas Parlamenta prezidentu amati, kā arī NATO ģenerālsekretāra vieta. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa iepriekš sacījusi, ka Baltijas valstis sagaida lielāku vietu uz Eiropas ģeopolitiskās skatuves, ņemot vērā nesenās Eiropas varas dinamikas novirzes austrumu virzienā.