Politiskās varas maiņa Armēnijā varētu saspīlēt attiecības ar Kremli

Šīs ir ārkārtas vēlēšanas pēc maijā notikušās varas gāšanas Armēnijā. Ņemot vērā, ka tā ilgstoši bijusi Krievijas sabiedrotā, vēlēšanas pievērsušas arī lielu Kremļa uzmanību.

43 gadus vecais bijušais žurnālists Pašinjans kļuva par premjerministru maijā, kad pēc nedēļām ilgiem pret valdību vērstiem protestiem amatu zaudēja ilggadējais Armēnijas līderis Seržs Sargsjans.

Plašo protestu iemesls bija kādreizējā padomju valstī valdošā nabadzība, bezdarbs un korupcija. Pašinjans solīja reformas un ekonomisko revolūciju, taču Sargsjana Republikāņu partijai joprojām bija vairākums parlamentā, kas jebkādus jaunā premjera centienus bloķēja.

Tālāk pēc jauniem ielu protestiem līdzšinējais parlamenta sasaukums novembrī tika atlaists, un svētdien notika ārkārtas vēlēšanas.

Pēc provizoriskiem rezultātiem Sargsjana partijai draud palikšana ārpus parlamenta vispār. Tā jau iepriekš kritizējusi premjerministru, ka visiem politiskajiem spēkiem nav bijis pietiekami laika, lai sagatavotos vēlēšanām.

Tikmēr Pašinjana partija ieguvusi pārliecinošu vairākumu.

Armēnija ilgstoši bijusi Krievijas sabiedrotā, tāpēc revolūcija un ārkārtas vēlēšanas šajā valstī tiek uzmanīgi vērotas no Kremļa puses. Krievijai joprojām ir militārā bāze Armēnijā.

Pašinjans sola, ka ārkārtas vēlēšanas ir tikai Armēnijas iekšpolitiskā lieta un labas attiecības ar Krieviju plānots saglabāt, tomēr vienlaikus viņš runā par sadarbības attīstīšanu ar Eiropas Savienību un ASV. Pēc ekspertu domām, tas eventuāli varētu raisīt domstarpības starp Maskavu un Erevānu.