Politoloģe Trampa izsludinātos muitas tarifus sauc par īstermiņa satricinājumu

Intervijā Latvijas Radio, jautāta par minēto Trampa paziņojumu, Ozoliņa atzīmēja, ka ir politoloģe, nevis ekonomiste, tomēr, sekojot līdzi politiskajām norisēm pasaulē, var secināt, ka pēc visiem lieliem satricinājumiem seko situācijas izlīdzināšanās.

"Pasliktināšanos vai uzlabošanos vienā vai otrā valstī izvērtē un skatās arī tālejošākās sekas. Tā ka es domāju, ka īstermiņā – jā, mēs piedzīvosim dažādas nepatīkamas situācijas, bet ilgtermiņā tomēr situācija normalizēsies," sacīja politoloģe, atzīmējot, ka Eiropas Savienības līderi jau iepriekš bija pauduši, ka gatavojas šādam ASV solim.

Ozoliņa atzina, ka Trampa paziņojumu par jaunajiem tarifiem formāli var uzskatīt par tirdzniecības kara pieteikumu visai pasaulei, kā daudzi to jau nosaukuši. Viņa piebilda, ka to visu nevar skatīt izolēti no plašākiem ģeopolitiskajiem kontekstiem, kur notiek dažādu valstu cīņa par savu vietu uz zemes.

Kā ziņots Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā dažiem tuviem ASV tirdzniecības partneriem.

Runājot Baltā nama Rožu dārzā uz ASV karogu fona, Tramps paziņoja par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem Ķīnai un Eiropas Savienībai (ES). Dienu, kurā viņš paziņoja par jaunajiem tarifiem, Tramps nodēvēja par "Atbrīvošanas dienu".

Trampa runas laikā ASV dolāra vērtība pret eiro kritās par 1%, kā arī samazinājās pret citām svarīgākajām valūtām.

"Gadu desmitiem mūsu valsts ir tikusi izlaupīta un izvarota, ko darījušas tuvas un tālas valstis, gan draugi, gan ienaidnieki," sacīja Tramps.

Tramps rezervēja dažus no smagākajiem triecieniem "valstīm, kas slikti izturas pret mums", tai skaitā nosakot 49% tarifu precēm no Kambodžas, 47% – Madagaskaras, 48% – Laosas, 46% – Vjetnamas, 44% – Mjanmas, 37% – Bangladešas un Serbijas, 36% – Taizemes, 34% – Ķīnas, 32% – Indonēzijas un Taivānas, 31% – Šveices, 30% – Dienvidāfrikas, 29% – Pakistānas, 28% – Tunisijas, 27% – Kazahstānas, 26% – Indijas, 25% – Dienvidkorejas, 24% – Japānas un Malaizijas, 21% – Kotdivuāras, 20% – precēm no ES un Jordānijas, 18% – Nikaragvas, 17% – Filipīnām un Izraēlas, 15% – precēm no Norvēģijas.