Portugāle būvē Eiropā pirmo dronu bāzes kuģi, kas nākotnē varētu mainīt militārās jūras operācijas

107,6 metrus garais kuģis Portugāles flotei tiks piegādāts šī gada otrajā pusē. To Rumānijas pilsētā Galaci būvē Nīderlandes uzņēmums "Damen", un projekta kopējās izmaksas ir 132 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu sedz Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļi.

Viena no kuģa galvenajām priekšrocībām ir tā modulārā uzbūve – misijas profilu iespējams mainīt vienas nedēļas laikā, nomainot aprīkojumu un sistēmas.

"Šī pieeja ļauj kuģim saglabāt augstu funkcionālo elastību, pārejot no vienas misijas uz citu bez būtiskiem strukturāliem kompromisiem," skaidro Portugāles Jūras spēku pārstāvis Rikardu Sā Granža.

Idejas autors ir bijušais Portugāles Jūras spēku komandieris Enrike Goveija i Melo, kurš šogad kandidē arī Portugāles prezidenta vēlēšanās.

Dronu izmantošana ļauj arī mazākām valstīm būtiski paplašināt militārās iespējas, neieguldot miljardus. Salīdzinājumam:

• ASV "Ford" klases kodolaviācijas bāzes kuģis maksā ap 13 miljardiem dolāru;
• Lielbritānijas "Queen Elizabeth" – vairāk nekā 1 miljardu eiro;
• Portugāles "D João II" – 132 miljonus eiro.

Bezpilota sistēmas ļauj ātrāk izvērst spēkus un samazina risku cilvēkiem. Šāda tipa kuģus jau izmanto vai attīsta arī Ķīna, Irāna un Turcija.

Ko spēs "D João II"?

Kuģis var sasniegt 15,5 mezglu ātrumu, tajā pastāvīgi strādās 48 apkalpes locekļi un 42 speciālisti, tostarp dronu operatori un zinātnieki. Ārkārtas situācijās tas spēj uzņemt vēl 100–200 cilvēku.

Uz 94 metrus garā klāja varēs pacelties un nolaisties gaisa droni. Kuģim ir:

• angārs dronu montāžai un apkopei;
• aizmugures rampa virsūdens un zemūdens dronu palaišanai;
• iespēja pārvadāt konteinerus ar slimnīcas un dekompresijas kameru aprīkojumu.

Zemūdens roboti spēs darboties līdz pat 6000 metru dziļumā, bet kuģis pats paredzēts 45 dienu autonomai darbībai bez loģistikas atbalsta.

Kuģa uzdevumi būs plaši – no vides monitoringa un glābšanas darbiem līdz jūras novērošanai, evakuācijām no konfliktu zonām un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Droni tiks izmantoti:

• jūras uzraudzībai;
• okeanogrāfisko datu vākšanai;
• jūras gultnes kartēšanai un bojājumu atklāšanai.

Portugāles jūras telpa aptver ap 4 miljoniem kvadrātkilometru, padarot to par lielāko piekrastes valsti Eiropas Savienībā. Krievijas militārā aktivitāte Atlantijā pēdējos gados ir pieaugusi – no 2022. līdz 2024. gadam Portugāles piekrastē fiksēti 143 Krievijas kuģi.

Savāktie dati palīdzēs cīnīties pret hibrīddraudiem, piemēram, zemūdens kabeļu sabotāžu vai slepenām operācijām.