Prāmja "Estonia" traģēdija, kas laupīja 852 dzīvības. Ko atklāj nesenā vraka izpēte?

Tomēr secinājumi sakrīt ar iepriekš konstatēto – prāmis nogrima, jo nebija piemērots jūras braucieniem. Jaunā izmeklēšana atklājusi, ka bojājumi kuģa korpusā radās jau pēc tā saskarsmes ar jūras gultni, proti, pēc nogrimšanas.

2020. gadā grupa cilvēku uzņēma jaunu filmu par "Estonia" nogrimšanu. Tajā tika atspoguļoti arī zemūdens kadri, tie rādīja bojājumus prāmja "Estonia" korpusā. Pēc filmas izlaišanas Igaunija, Somija un Zviedrija uzsāka jaunu oficiālo izmeklēšanu par kuģa nogrimšanu.

Jaunie secinājumi balstīti negadījuma vietas izpētē

Saskaņā ar Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja (OJK), Zviedrijas Drošības izmeklēšanas iestādes (SHK) un Somijas Drošības izmeklēšanas iestādes (OTKES) provizoriskā novērtējuma galīgo ziņojumu atkārtoti uzsākt negadījuma izmeklēšanu nav nepieciešams. "Mūsu darbs sniedz izsmeļošu un aktuālu pārskatu par vraka stāvokli, notikumu secību un plašākiem sistēmiskiem faktoriem, kas izraisīja negadījumu," tā paudis Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs Merts Ots.

Ziņojumā izklāstīti vairāki secinājumi, tie balstīti jūras izpētē, intervijās ar izdzīvojušajiem, tehnisko ekspertīzi, kā arī uz zinātniskajiem aprēķiniem un skaitļošanas modelēšanu. Izpētes gaitā avārijas vieta apsekota sešas reizes. Jūras gultne vraka atrašanās vietā ir dokumentēta. "Kuģa centrs atrodas uz 1,8 miljardus gadu sena gneisa atseguma, stingra pamatieža, kas stiepjas gandrīz vai diagonāli zem vraka. Fakts, ka vraks atrodas uz nogāzes, izskaidro tā pārvietošanos gadu gaitā," skaidroja izmeklēšanas vadītājs Zviedrijā Jons Bekstrands.

Vrakam nodarīti ievērojami bojājumi. Gadu desmitu laikā tas jūras dibenā ievērojami pārvietojies. Bojājumu forma labajā bortā atbilstot pamatieža formai, kas atrodas vrakam līdzās. Nogrimušā kuģa stāvoklis laika gaitā pasliktinās, tāpēc iespējamas arī jaunas deformācijas.

 Kuģim bija defekti, kas tika slēpti

1990. gadu vidū asi tika kritizēta vraka pārklāšana. Tomēr arhivētie dokumenti izrādījušies vērtīgi pierādījumi. "Pamatojoties uz šiem dokumentiem, mums izdevās rekonstruēt izmaiņas vraka novietojumā un jūras dibena stāvokli. Tas izskaidro, kāpēc iepriekš nezināmais bojājums labajā bortā nebija redzams 1990. gados, bet vēlāk tas tika atklāts vraka pārvietošanās dēļ," norādīja Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja galvenais izmeklētājs Taurs Rosipū.

Izmeklēšanā nav atklājušās liecības, ka "Estonia" būtu sadūrusies ar kādu citu kuģi vai objektu. Nav nekādu pazīmju par eksploziju labajā bortā vai priekšgalā.

No jūras dibena paceltās priekšgala rampas izpēte un priekšgala konstrukcijas lūzuma skaitliskā modelēšana atbilst 1997. gada Igaunijas, Somijas un Zviedrijas apvienotās komisijas (JAIC) secinājumiem: priekšgala vizieris lūza viļņu slodzes dēļ, kā rezultātā priekšgala rampa atvērās un automašīnu klājā sāka ieplūst ūdens.

Atjauninātā skaitļošanas modelēšana apstiprina šo scenāriju. Strauja ūdens ieplūšana pa priekšējo rampu izraisa kuģa apgāšanos. Citi scenāriji, kā, piemēram, ka ūdens kuģī iekļuva pa labā borta atveri, neatbilst aprēķiniem un aculiecinieku sniegtajām liecībām, kā arī citiem pierādījumiem.

Kopš katastrofas kuģošana Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā ir kļuvusi droša

Igaunijas un Zviedrijas izmeklēšanā secināts – "Estonia" nebija piemērota kuģošanai. Prāmim nebija pārbaudīti un tāpēc arī netika identificēti strukturāli defekti, atkāpes no drošības prasībām, kuras netika atspoguļotas sertifikātos. "Kuģim visā tā ekspluatācijas posmā tika slēpti strukturāli defekti. Tehniski kuģis nebija drošs, lai pārvietotos konkrētajā maršrutā. Iesaistītās puses par to nezināja – ne uz kuģa esošie, ne arī tie, kas atradās krastā," sacīja izmeklēšanas vadītājs Zviedrijā.

"Galīgajā ziņojumā uzsvērts, ka prāmja "Estonia" nogrimšanu neizraisīja viens cēlonis vai apkalpes atsevišķas darbības. Tas bija sarežģīts sistēmisks kļūmju kopums kuģniecības nozarē, tas aptvēra daudzus trūkumus," tā norāda Igaunijas izmeklēšanas pārstāvis Rosipū. Viņš arī norāda, ka katastrofa bija kā modinātāja zvans visai nozarei. Arī iepriekš incidenti, kas saistīti ar priekšgala vizieriem, jau bija pieredzēti. Tomēr zināšanas nozarē vēl nebija tik plaši apgūtas.

Lai gan prāmja "Estonia" katastrofa bija milzīga traģēdija, tā panāca, ka tiek ieviesti jauni, vienoti noteikumi nozarē, īpaši saistībā ar kuģu priekšgala konstrukcijām, kuģu stabilitāti, kuģu stiprināšanas un glābšanas aprīkojumu.

Kopš negadījuma apritējuši 30 gadu. To laikā prāmju satiksme Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā ir bijusi droša.

Prāmis "Estonia" nogrima Baltijas jūrā 1994. gada 28. septembrī. Negadījumā dzīvību zaudēja 852 cilvēki. "Estonia" katastrofa Baltijas jūrā ir kuģa avārija miera apstākļos ar vislielāko upuru skaitu.