Putina naida un agresijas priekšnesums: kā uz Krievijas diktatora dusmām reaģē pasaulē?

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Pīters Stano trešdien paziņoja, ka Putins spēlē "ļoti bīstamu kodolspēli" un starptautiskajai sabiedrībai ir jāpiespiež viņu pārtraukt "šādu neapdomīgu rīcību". "Viņš izmanto kodolelementu kā daļu no savas terorisma politikas, un tas ir nepieņemami," sacīja ES amatpersona.

Pēc Stano domām, visi Putina pēdējie izteikumi un viņa lēmums daļēji mobilizēt savus pilsoņus ir izmisuma pazīme un ceļš uz tālāku eskalāciju. "Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka Putinu neinteresē miers," viņš sacīja EK pārstāvju preses konferencē.

EK pārstāvis arī norādīja, ka Eiropa nekad neatzīs to viltus, neleģitīmo referendumu rezultātus, kas plānoti okupētajās Ukrainas teritorijās.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels apliecināja, ka Ukrainas atbalsts no Eiropas Savienības paliek nemainīgs, neskatoties uz Vladimira Putina izteikumiem un draudiem.

"Kremlis paziņoja par mobilizāciju, kamēr ANO Ģenerālā asambleja turpina strādāt pie sadarbības, drošības un labklājības. Šajā karā ir tikai viens agresors – Krievija un viens agresijas upuris – Ukraina. ES atbalsts Ukrainai paliks nelokāmas," apstiprināja Mišels.

Kremlin announces mobilization on the #internationaldayofpeace2022 while at #UNGA countries work for cooperation, security and prosperity.

In this war, there is only one aggressor, Russia, and one aggressed country, Ukraine.

EU’s support to #Ukraine will remain steadfast.

— Charles Michel (@CharlesMichel) September 21, 2022

Sola vēl plašāku atbalstu Ukrainai

NATO sabiedrotie nedrīkst ļaut iznīcināt Ukrainu, sacījis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, uzsverot, ka viņa valsts turpina atbalstīt Ukrainu.

"Mēs kopā ar sabiedrotajiem darīsim visu iespējamo, lai NATO sniegtu vēl plašāku atbalstu Ukrainai, lai tā varētu sevi aizstāvēt. Ir apstiprinātas ziņas par daļēju mobilizāciju. Krievija mēģinās iznīcināt Ukrainu un sagrābt daļu tās teritorijas. Mēs nedrīkstam to pieļaujiet," viņš sacīja ziņu aģentūrai "Reuters".

Arī Čehijas premjerministrs Petrs Fiala Putina izsludināto daļējo mobilizāciju nosauca par mēģinājumu vēl vairāk saasināt spriedzi Ukrainā. Un tas ir tikai vēl viens pierādījums tam, ka Krievija ir vienīgais agresors visā šajā situācijā, piebilda Fiala.

Šobrīd esot ļoti svarīgi turpināt palīdzēt Ukrainai, un tas esot arī pašas Čehijas interesēs.

Čehija bija pirmā, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainai piegādāja smago bruņojumu, un kara gaitā tā turpināja tanku, helikopteru un artilērijas sistēmu piegādes Kijivai.

Kārtējā Kremļa kļūda

Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks mobilizācijas izsludināšanu nosauca par "kārtējo kļūdaino Krievijas soli". Kanclera Olafa Šolca birojs izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka lēmums par daļēju mobilizāciju apliecina Kremļa plānu neveiksmi iebrukumā Ukrainā.

Pēc Nīderlandes premjerministra Marka Rutes domām, plāni rīkot referendumus okupētajās teritorijās un mobilizācija nav nekas cits kā Kremļa panikas pazīmes.

"Mobilizācija, aicinājumi rīkot referendumu Doneckā ir panikas pazīmes. Viņa retorika par kodolieročiem ir kaut kas tāds, ko mēs esam dzirdējuši daudzkārt, un tas mūs neuzrunā," sacīja Rute. "Tas viss ir daļa no retorikas. Mēs zinām. Es ieteiktu saglabāt mieru."

Abi Kremļa solījumi ir pārkāpti

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless sacīja, ka Putina lēmums mobilizēt rezervistus karam Ukrainā apliecina Krievijas iebrukuma izsīkumu.

Defence Secretary @BWallaceMP responds to President Putin’s address this morning. pic.twitter.com/VXlwDk3tjB

— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) September 21, 2022

"Nekādi draudi vai propaganda nespēj notušēt faktu, ka Ukraina uzvar šajā karā, starptautiskā sabiedrība ir vienota, un Krievija kļūst par izstumto" sacīja ministrs.

Volless atgādināja Putina iepriekš dotos solījumus, ka pilsoņu mobilizācija nenotiks un ka Krievija neplāno anektēt Ukrainas teritorijas. Abi šie solījumi tiek pārkāpti, – norādīja ministrs.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka Krievijas armija ir pakļauta milzīgam spiedienam, un steiga, ar kādu viņi okupētajās teritorijās cenšas organizēt referendumus par pievienošanos Krievijai, liecina par bailēm no Ukrainas Bruņoto spēku neizbēgama pretuzbrukuma šajās teritorijās.

Mobilizācija Krievijā skaidri norāda uz akūtu personāla trūkumu frontē, atzīmē Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Un Krievijas Federācijas kriminālkodeksa izmaiņas, ko dienu iepriekš pieņēma Krievijas Valsts dome, ir paredzētas, lai samazinātu militārā dienesta atteikumu un dezertieru skaitu kaujas laukā, piebilsts paziņojumā.

Ko saka ASV un Ķīna?

Pēc ASV vēstnieces Kijivā Bridžitas Brinkas vārdiem, visi Krievijas varas iestāžu nesenie soļi liecina, ka tā atrodas sarežģītā situācijā.

Sham referenda and mobilization are signs of weakness, of Russian failure. The United States will never recognize Russia's claim to purportedly annexed Ukrainian territory, and we will continue to stand with Ukraine for as long as it takes.

— Ambassador Bridget A. Brink (@USAmbKyiv) September 21, 2022

"Viltus referendumi un mobilizācija ir Krievijas vājuma, neveiksmes pazīmes. ASV nekad neatzīs Krievijas pretenzijas uz Ukrainas teritorijām, kuras tā grasās anektēt. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas nepieciešams," diplomāte pavēstīja tviterī.

Arī Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbings komentējis jaunākos Krievijas varas iestāžu paziņojumus.

"Ukrainas krīzes jautājumā Ķīnas nostāja vienmēr ir bijusi skaidra. Mēs aicinām puses panākt pamieru un izbeigt karu dialoga un sarunu ceļā, kā arī pēc iespējas ātrāk rast risinājumu, kurā ņemtas vērā visu pušu saprātīgās drošības intereses," sacīja Ķīnas pārstāvis.

"Mēs arī ceram, ka starptautiskā sabiedrība radīs tam apstākļus un telpu," piebilda diplomāts.