Rietumu kompāniju bēgšana no Krievijas: kam tā pildīja kabatas?

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijā ir uzradušies vairāk nekā 100 jauni bagātnieki. Gandrīz par velti iegādātie Rietumu uzņēmumu aktīvi jau pērn tiem ir nesuši vismaz 223 miljardus rubļu (2,2 miljardus eiro) neto peļņas, – izpētījis izdevums "Novaja Gazeta Europe".

Ieguvēju vidū ir gan Kremlim pietuvināti oligarhi, gan bijušie Krievijas tirgu pametušo Rietumu uzņēmumu vadītāji, kā arī vidēji turīgi krievu uzņēmēji.

Saskaņā ar Kijivas Ekonomikas skolas analītikas centra "KSE Institute" apkopotajiem datiem pusotra gada laikā Krieviju pilnībā pametuši aptuveni 10% no tur esošajiem ārvalstu uzņēmumiem.

Pateicoties Rietumu uzņēmumu aiziešanai, krievi varēja iegādāties ārvalstu aktīvus ar milzīgām atlaidēm vai iegūt tos praktiski par brīvu – par vienu rubli. Kā atzīmē "Novaja Gazeta", ārzemnieki, kuri nolēma pamest valsti, ir spiesti piekrist šādiem darījumiem Krievijā ieviesto noteikumu dēļ.

Krievijas jaunbagātnieku simtnieks šādā ceļā pārdalījis 110 Rietumu uzņēmumu aktīvus. To kopējā vērtība tiek lēsta 3,5 triljonu rubļu jeb 34,6 miljardu eiro apmērā.

Kam ticis lielākais kumoss?

Gandrīz pusi no visu iegūto aktīvu vērtības – 1,6 triljonus rubļu (15,9 miljardi eiro) – ieguvis Krievijas bagātākais oligarhs, "Noriļskij niķeļ" īpašnieks Vladimirs Potaņins. Viņš iegādājās Francijas "Société Générale" biznesu –  "Rosbank" un divas apdrošināšanas sabiedrības, kā arī "Tinkoff Bank".

Otrajā vietā ierindojas baņķieris Ivans Tiriškins, kurš no Čehijas "PPF Group" iegādājās Krievijas uzņēmumu "Home Credit Bank", mikrofinansēšanas organizāciju, apdrošināšanas sabiedrību un inkasācijas aģentūru.

Trešajā vietā ir Leonīda Mihelsona uzņēmums "Novatek", kurš ieguvis "TotalEnergies" daļas "Terneftegaz" un "Shell" daļas "Sahalin-2" uzņēmumā.

Saraksta augšgalā ir arī citi naftas, gāzes, zelta, automobiļu ražotāju un finanšu iestāžu aktīvu pārpircēji.

Guvums nesis gan peļņu, gan zaudējumus

Neraugoties uz ieguvumu, dažiem šie darījumi aizvadītajā gadā tomēr nesuši zaudējumus.

Piemēram, zaudējumus piedzīvojis valstij piederošais "NAMI", kurš ieguva "Renault" daļu uzņēmumā "Avtovaz", kā arī "Nissan" rūpnīcu Sanktpēterburgā. Darījumi notika par simbolisku cenu – vienu eiro.

Zaudējumus rada arī dīkā esošā "Mercedes" rūpnīca, kas pieder dīlerim "Avtodom".

Pēc amerikāņu akcionāra aiziešanas arī bijušais "McDonald’s" tīkls (pārdēvēts par "Vkusno – i točka") Krievijā strādā ar zaudējumiem.

Savukārt ienesīgākie aktīvi nonākuši "Novatek" rokās: uzņēmuma kopējā neto peļņa no iegūtajām "Terneftegaz" un "Sahalin-2" daļām 2022. gadā bija 40 miljardi rubļu (409,6 tūkstoši eiro).

"Novatek" lielākie akcionāri ir miljardieris Mihelsons, Putina draugs Timčenko un kompānija "Total" (19,4%). "Total" vadība skaidrojusi, ka pārdot savas daļas uzņēmumā tai liedzot ES sankcijas un Krievijas likumi.

Tiek arī ārzemniekiem

Lielāko ieguvēju sarakstā iekļuvuši arī ārvalstnieki gan no Kremlim "draudzīgām", gan "nedraudzīgajām" valstīm.

Piemēram, amerikāņu "Whirlpool", poļu "LPP" un "Cersanit", britu "Marks & Spencer" meitasuzņēmumi nonāca Ķīnas, Turcijas un Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmēju rokās.

Nīderlandiešu "Kerry Group" meitasuzņēmumu pārņēma Nīderlandes uzņēmums, kas pieder filiāles vadītājam. Par "Kuehne & Nagel" meitasuzņēmuma īpašnieku kļuva tās vadītājs – Vācijas pilsonis.

Ar domu par iespējamo atgriešanos

Trešā daļa no Krievijas jaunbagātnieku godā tikušajiem ir bijušie ārvalstu uzņēmumu vadības pārstāvji.

Kā izdevumam skaidro eksperti, ārvalstu uzņēmumi šādi veido shēmu, lai atvieglotu savu iespējamo atgriešanos Krievijā. Šādā nolūkā uzņēmumi ar tās vadību slēdz līgumus arī par atpirkšanas iespējām.