"Sarunas par pamieru sākušās pozitīvi". Vai šoreiz Trampa administrācija ieklausīsies ukraiņos?
ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās sakās pl. 11 priekšpusdienā pēc Latvijas laika, un ASV valsts sekretārs Marko Rubio pirms tikšanās sacīja, ka ASV šo sarunu kārtā galvenais uzdevums ir klausīties – lai iegūtu sīkāku informāciju par Kijivas nostāju un to, kādas varētu būt Ukrainas iespējamās piekāpšanās, lai panāktu mieru. Sarunu iznākums būšot arī noteicošais, vai ASV militārās palīdzības un izlūkdatu apmaiņas pauze tiks atcelta, kas arī Ukrainai šobrīd ir ļoti nozīmīgi.
ASV Valsts departaments pēc astoņu stundu garajām sarunām ir paziņojis, ka Vašingtona nekavējoties atcels izlūkdatu apmaiņas pārtraukumu un atsāks sniegt Ukrainai palīdzību drošības jomā.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks sarunas nodēvējis par konstruktīvām, un jāuzsver, ka Ukraina joprojām neatsakās no saviem nosacījumiem, proti, Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Jermaks šodien komentēja, ka uguns pārtraukšanu un ilgstošu mieru Ukrainā nevarēs panākt tikai ar diplomātiskiem žestiem, un viņš minēja trīs galvenos punktus, kas nepieciešami, lai panāktu ilgstošu mieru.
Pirmkārt, Ukrainai jāsaņem drošības garantijas, kas nodrošinās uzticamību turpmākajā pamiera līgumā. Otrkārt, Eiropai ir jārīkojas izlēmīgi, lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju, treškārt, Eiropa nevar pieļaut pamieru, kas dotu Krievijai iespēju pārbruņoties, atjaunot savus spēkus un atgriezties pēc vairāk Ukrainas teritorijām un resursiem.
Te gan jāatzīmē – ASV iepriekš likusi saprast, ka nekādas drošības garantijas nesniegs un par to atbildība ir jāuzņemas Eiropai. Līdz ar to pagaidām ir grūti prognozēt, ar ko šī pirmā augsta līmeņa sanāksme Džidā noslēgsies.
Lai arī Kijiva atbalsta daļējā pamiera ideju, ar kuru klajā nāca Francija, proti, pārtraukt uguni gaisā un jūrā, bet ne uz zemes, no Maskavas atbalstošu signālu tam aizvien nav. Agresorvalsts Krievijas retorika neliecina par gatavību piekāpties jeb vēlmes pēc pamiera.
Kremlis pieturas pie sava – Maskava esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina atteiksies no nodoma pievienoties NATO un atdos Krievijai visas tās nelikumīgi sagrābtās teritorijas, tostarp arī tās Zaporižjas, Hersonas un Doneckas apgabala teritorijas, kuras pat nav okupantu kontrolē. Un ir skaidrs, ka Ukrainas sabiedrība šādu mieru neatbalstīs – šodien publiskotas arī jaunākās aptaujas dati, kur 87% ukraiņu pauduši uzskatu, ka Krievija neapstāsies, ja šobrīd Ukrainu piespiedīs atteikties no teritorijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
