Septiņi spilgtākie notikumi, kas iezīmē Romas pāvesta Franciska laiku

1936. gada 17. decembrī dzimušais Horhe Mario Bergoljo par pāvestu tika izvēlēts 2013. gada 13. martā un pieņēma Franciska vārdu.

Francisks kļuva par pirmo jezuītu, pirmo personu no dienvidu puslodes un no Amerikas, kas ticis ievēlēts par pāvestu. Tāpat viņš bija pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs ar izcelsmi ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā.

Viņš arī atteicās dzīvot pāvesta oficiālajā rezidencē, norādot, ka tas nozīmētu izolēšanos, kas nenāktu par labu viņa garīgajai veselība.

Pāvestam 21 gada vecumā tika izgriezta daļa labās plaušas pēc saslimšanas ar pleirītu, kas gandrīz izraisīja viņa nāvi.

Franciskam esot pāvesta amatā, notikuši vairāki notikumi, kas iezīmē viņa laiku amatā un ir ietekmējuši katoļu baznīcu kopumā. Bēgļu krīze Eiropā, Covid-19 pandēmija, Krievijas sāktais karš Ukrainā – šie ir tikai daži no vēsturiskajiem mirkļiem.

Septiņi spilgti momenti, kas iezīmē pāvesta Franciska laiku

2013. gada 8. jūlijs: savā pirmajā pastorālajā vizītē ārpus Romas Francisks dodas uz Lampedūzas salu Itālijas dienvidos, lai nosodītu "vienaldzības globalizāciju", ar ko saskaras migranti, kuri riskē ar savām dzīvībām, cenšoties sasniegt Eiropu. Bēgļu jautājums kļūst par viņa pontifikāta galveno problēmu.

2013. gada 29. jūlijs: preses konferencē pāvestam tiek uzdots jautājums par homoseksuālu priesteri, uz to viņš atbild: "Kas es esmu, lai tiesātu?" Šis viņa komentārs liecināja par sveicīgāku toni LGBTQ katoļiem, kuri ilgu laiku jutās baznīcas atstumti.

2016. gada 13. februāris: "Mēs esam brāļi," tā teica Francisks, kļūstot par pirmo pāvestu, kurš tiekas ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas galvu patriarhu Kirilu. Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā atkārtota tikšanās gan vairs neatkārtojās.

2019. gada 4. februāris: Francisks paraksta dokumentu, kurā apņemas veicināt kristiešu un musulmaņu sadarbību. "Cilvēka brālības" dokuments kļūs par stūrakmeni pāvesta centieniem veidot labākas attiecības ar musulmaņu pasauli.

2020. gada 27. marts: Francisks lūdzas spocīgi tukšā Svētā Pētera laukumā par Covid-19 pandēmijas apturēšanu, dienā kad Itālijā tika reģistrēts lielākais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits. "Mēs esam sapratuši, ka esam uz vienas laivas, visi esam trausli un dezorientēti, bet tajā pašā laikā svarīgi un vajadzīgi, mēs visi tagad aicināti airēt kopā, katram no mums ir nepieciešams vienam otru mierināt," teica pāvests.

2023. gada 5. janvāris: Francisks atvadās no emeritētā pāvesta Benedikta XVI, vadot viņa bēres Svētā Pētera laukumā. Benedikta atkāpšanās no amata 2013. gadā pavēra ceļu Franciska ievēlēšanai.

2024. gada 25. decembris: Francisks tradicionālajā Ziemassvētku dienas uzrunā aicināja uz mieru Ukrainā, Tuvajos Austrumos un citur pasaulē, kur norisinās bruņoti konflikti. Vēršoties pie tūkstošiem ticīgo, kas bija sapulcējušies Vatikāna Svētā Pētera laukumā, pāvests mudināja uz sarunām par taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. "Lai ieroči tiek apklusināti kara plosītajā Ukrainā,. (..) Lai pietiek drosmes atvērt durvis sarunām (..) nolūkā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru," sacīja 88 gadus vecais pāvests. Viņš arī aicināja panākt pamieru Gazas joslā un atbrīvot izraēliešu ķīlniekus, kas atrodas palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" gūstā.