Sēras, rituāli, bēres un vēlēšanas. Kas notiek pēc pāvesta nāves?

Pāvesta nāve jau tradicionāli aizsāk ritualizētu pasākumu sērija, tostarp pāvesta nāves fakta apstiprināšanu, kā arī ilgo sērošanu, apbedīšanu un visbeidzot – jaunā pāvesta iecelšanu.

Izdevums "Politico" apkopojis svarīgākos faktus par pāvesta nāves rituāliem un jaunā pēcteča iecelšanu.

Abpusējā pneimonija pāvesta Franciska gadījumā ir satraucoša ziņa, jo jau jaunībā viņš elpceļu infekcijas dēļ ir zaudējis daļu no plaušas. Turklāt pēdējā laikā viņa veselības stāvoklis pasliktinājies. Turklāt jau pērn pāvests ir apstiprinājis, kādām jābūt viņa bērēm, tostarp viņš atteicies no dažiem rituāliem un ceremonijām, kuras, aizejot mūžībā viņa priekšstečiem, allaž tika īstenotas.

Pāvesta nāve būs sākuma punkts virknei rūpīgi plānotu un gadsimtiem noslīpētu pasākumu sērijai. Daži no pāvesta apbērēšanas rituāliem saglabājušies jau kopš Senās Romas laikiem. Jaunais pāvests tiks iecelts ceremonijā, ko sauc par konklāvu. Gan progresīvi noskaņotie, tā arī konservatīvie kardināli vēlēsies gūt kontroli pār tik svarīgo Romas katoļu baznīcu – institūciju, kas visā pasaulē apvieno miljardiem sekotāju.

Nāves fakts

Jau tradicionāli pāvesta nāves faktu apstiprina kamerlengo jeb Vatikāna augstākā amatpersona. Patlaban šo amatu ieņem Īrijā dzimušais kardināls Kevins Farels. Ja tradīcija tiks paturēta arī Franciska nāves gadījumā, tad Farels dosies uz privāto kapelu pie pāvesta Franciska ķermeņa, lai viņu modinātu. Šis ir ceremoniāls pasākums, pāvesta nāvi pirms tam jau būs apstiprinājuši mediķi. Tautā izplatīts mīts vēsta, ka kamerlengo pie pāvesta galvas maigi piesit ar sudraba āmuru, taču Vatikāns jau sen noliedz, ka aizvien izpilda šādu rituālu.

Ja pāvests neatbild uz modināšanu, viņam noņem zīmoggredzenu un to iznīcina, tā simboliski liecinot par pāvesta valdīšanas beigām. Viņa dzīves telpas aizzīmogo, bet pirms ziņa par pāvesta nāvi tiek nodota plašsaziņas līdzekļiem, par to kamerlengo informē kardinālu kolēģiju.

Sēras

Nomirstot pāvestam, sākas deviņu dienu ilgs sērošanas periods, ko pazīst kā "Novendiale". Tradīcija saglabājusies kopš Senās Romas laikiem. Arī Itālija ierasti pēc pāvestu nāves izsludina vispārējas sēras valstī.

Pāvesta mirstīgās atliekas iesvēta, ietērpj un izvieto Svētā Pētera bazilikā. Tur tūkstošiem cilvēku, ieskaitot ārvalstu augstās amatpersonas un pasaules līderus, var stāvēt rindā, lai aizgājējam izrādītu cieņu. Iepriekš pāvesta mirstīgās atliekas izstādīja uz paaugstinātas platformas, ko dēvē par katafalku. Tomēr Franciska apstiprinātajā bēru rituālā paredzēts, ka viņš tiks guldīts atvērtā zārkā bez lielas pompozitātes un greznības.

Mirušos pāvestus pirms apbedīšanas mēdza arī balzamēt. Daļai pāvestu pirms bēru rituāla izņēma arī orgānus. Baznīcā pie Trevi strūklakas Romā glabājas vairāk nekā 20 pāvestu sirdis, kas ievietotas marmora urnās. Tās tiek turētas kā svētas relikvijas, tomēr šāda prakse vairs nav populāra. Sērošanas deviņās dienās Svētā Pētera bazilikā un visā katoliskajā pasaulē noritēs dievkalpojumi un Rekviēma mises. Paralēli aizritēs arī pārejas periods, ko dēvē par "sede vacante" jeb "sēdvieta ir brīva – baznīcas vadību nodos kardinālu kolēģijai, un līdz jaunā pāvesta ievēlēšanai jaunus un svarīgus lēmumus pieņemt nevarēs.

Bēres

Apbedīšana, visticamāk, notiks Svētā Pētera laukumā – četras līdz sešas dienas pēc Franciska nāves. Uz dievkalpojumu Vatikānā sapulcēsies sērotāji. Bēres vadīs Kardinālu kolēģijas dekāns, un viņš ir 91 gada vecumu sasniegušais itālis Džovanni Batista Re.

Parasti pāvestu glabā Vatikāna grotās. Tās atrodas zem Svētā Pētera bazilikas. Tur guldīti gandrīz 100 pāvesti, tostarp pāvests Benedikts XVI, Franciska priekšgājējs, kurš no amata atkāpās 2013. gadā, bet mūžībā devās 2022. gadā.

Vēl 2023. gada intervijā Francisks gan publiski sacījis, – viņš kā savu pēdējās atdusas vietu ir izvēlējies Santa Maria Madžiore baziliku Romā. Tā ir viena no viņa iecienītākajām un visbiežāk apmeklētajām baznīcām. Viņš varētu kļūt par pirmo pāvestu, kas pēdējā gadsimta laikā glabāts ārpus Vatikāna.

Iepriekš pāvesti tika glabāti trīs zārkos – viens darināts no cipreses koksnes, otrs no cinka, bet trešais no gobas koksnes. Tos lika vienu otrā. Taču Francisks grib, lai viņu apbērē vienā zārkā, kas izgatavots no koka un cinka. Apbedījot Benediktu XVI, viņa zārkā tika liktas arī valdīšanas laikā kaltās monētas, un rogito – 1000 vārdu garš dokuments, kurā aprakstīta pāvesta dzīve un valdīšanas laiks. Arī Francisks, visticamāk, tiks apglabāts kopā ar savu rogito.

Vēlēšanas

Divas līdz trīs nedēļas pēc pāvesta bēru ceremonijas Siksta kapelā uz konklāvu pulcēsies kardinālu kolēģija. Jaunā pāvesta ievēlēšana ir noslēpumā turēts process. Balsošanas dienā Siksta kapela tiek fiziski aizzīmogota, kardināli sniedz zvērestu, un ir kapelā ieslēgti.

Teorētiski par pāvestu var tikt ievēlēts ikviens Romas katoļu baznīcā kristīts vīrietis, taču pēdējo 700 gadu laikā pāvests vienmēr ir ticis izvēlēts no kardinālu kolēģijas.

Lielākā daļa no 266 līdz šim ievēlētajiem pāvestiem bijuši eiropieši. Pāvests Francisks, kurš dzimis Argentīnā kā Horhe Mario Bergoglio, ir pirmais pāvests ar neeiropeisku izcelsmi 13 000 katoļu baznīcas pastāvēšanas gadu laikā.

Balsošanas tiesības ir tikai tiem kardināliem, kuri jaunāki par 80 gadiem. Kopumā balsos apmēram 120 kardināli, kuri ierakstīs sava kandidāta vārdu biļetenā un iemetīs to uz altāra izvietotajā kausā.

Ja neviens no kandidātiem nesaņem vajadzīgo divu trešdaļu balsu vairākumu, notiks papildu balsošanas kārta. Vienas dienas laikā var notikt līdz pat četrām kārtām. 2013. gada konklāvs, kurā izvēlēja Francisku, ilga apmēram 24 stundas, aizritot piecām balsošanas kārtām. Tomēr vēlēšanas var turpināties pat ilgāk. 13. gadsimtā kāds konklāvs ilga aptuveni trīs gadus, bet 18. gadsimtā – četrus mēnešus.

Saskaitītos biļetenus sadedzina krāsnī Siksta kapelā. Otrā krāsnī sadedzina ķīmisku vielu, kas caur skursteni raida dūmu signālu ārpasaulei. Ja ir melni dūmi, tad jaunais pāvests nav izvēlēts, bet ja balti – tad ir izvēlēts.

Jaunais pāvests

Par jauno pāvestu paziņo kardinālu kolēģijas pārstāvis, stāvēdams uz Svētā Pētera bazilikas galvenā balkona. Tur viņu vēro tūkstošiem dedzīgu ticīgo, viņiem latīņu valodā nolasa paziņojumu, "Habemus papam", un tas nozīmē – "mums ir pāvests."

Tikko ievēlētais pāvests izvēlas sev pāvesta vārdu, visdrīzāk tādu, kas godina kādu no svētajiem vai priekšgājējiem pāvestiem, un viņš uzvelk balto sutanu, iziet uz balkona un sniedz savu pirmo runu.

Pāvestam ir ievērojama diplomātiska un politiska vara pasaulē, viņš iesaistās arī pasaules konfliktu risināšanā un vada humānās palīdzības pasākumus.

Lielākā daļa pāvestu kalpo līdz pat savai nāvei. Pāvests Benedikts XVI, kurš 2013. gadā 85 gadu vecumā atkāpās no amata veselības pasliktināšanās dēļ, ir pirmais pāvests, kurš pārstāja pildīt amata pienākumus, pēdējo 600 gadu laikā.