Šī ideja izkusīs kā sniega pika ellē… Līdzšinējais Kanādas premjers kritizē Trampa imperiālistiskos plānus
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pasaulei atgādinājis, ka viņa prezidentūras nākamie četri gadi būs neprognozējamu pārsteigumu pilni. Otrdienas vakarā viņš paziņoja par nolūku atņemt teritorijas vairākām valstīm, tostarp sabiedrotajām. Ņemot vērā, ka Tramps pēc dažām dienām kļūs par ietekmīgāko cilvēku zemes virsū, pārējai pasaulei nekas cits neatliek, kā prātot – cik nopietni šādi izteikumi jāuztver.
Tramps tiešā veidā ir paziņojis, ka vēlas anektēt Kanādu, iegūt Dānijai piederošo Grenlandes salu un atgūt Panamas kanālu. Ja Kanādu iecerēts atgūt ar ekonomiska spiediena palīdzību, tad, runājot par Grenlandi un Panamu, topošais Savienoto Valstu prezidents neizslēdza iespēju lietot arī militāru spēku.
Uz jautājumu, vai var apliecināt pasaulei, ka, cenšoties iegūt kontroli pār šīm teritorijām, netiks izmantots militārs vai ekonomisks spiediens, Tramps saka: "Cilvēki pat īsti nezina, vai Dānijai uz to ir kādas likumīgas tiesības. Bet, ja ir, tad viņiem no tām jāatsakās, jo tās mums ir vajadzīgas valsts drošībai. Tas ir brīvajai pasaulei. Es runāju par visas brīvās pasaules aizsardzību. Jums pat tam nav vajadzīgs binoklis. Paskaties ārā, visapkārt ir Ķīnas kuģi. Visur ir Krievijas kuģi. Mēs to nepieļausim.
"Iespējams, ka tauta Grenlandē nobalsos par neatkarību vai par pievienošanos Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja Dānija nonāktu pie pretēja slēdziena, tad es tai noteiktu tarifus ļoti augstā līmenī," saka Tramps.
Valstis, pret kurām šie Trampa imperiālistiskie plāni izskanējuši, to visu ir nodēvējušas par nereālu un nepieņemamu. Taču pretreakcijas līdz šim bijušas salīdzinoši atturīgas. Trampa tieksme uz skandaloziem izteikumiem ir labi zināma, turklāt viņš oficiāli vēl nav prezidents.
Francijas ārlietu ministrs paudis, ka Eiropa aizstāvēs savas robežas. Savukārt Dānija, kas desmitgadēm ilgi bijusi starp tuvākajām ASV sabiedrotajām Eiropā, runas par savu teritoriju atņemšanu komentējusi ar mērķi mazināt saspīlējumu.
"Es kā ļoti tuva ASV sabiedrotā uzskatu, ka ir pamats būt gandarītiem par ASV pieaugošo interesi. Taču tai ir jānotiek, ievērojot cieņu pret Grenlandes iedzīvotājiem. Un mums ir jāsadarbojas tādā pašā veidā, kā mēs esam pieraduši, cita starpā NATO un citos starptautiskos forumos," teic Dānijas premjere Mete Frederiksena.
Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs Trampa izteikumus kritizējis nedaudz asāk, raksturojot tos kā Eiropas līderiem nesaprotamus. Tiesa, viņš gan izvairījās pieminēt Trampu vārdā. Šolcs uzsvēra, cik svarīga ir NATO vienotība, īpaši šobrīd saspringtajā drošības vidē. Šolca izteikumos caur rindām bija arī dzirdams Trampa komentāru salīdzinājums ar Krievijas rīcību Ukrainā, uzsverot, ka robežas nedrīkst pārvietot ar spēku.
"Robežu neaizskaramības princips attiecas uz katru valsti neatkarīgi no tā, vai tā atrodas uz austrumiem vai rietumiem no mums, un katrai valstij tas ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai tā ir maza valsts vai ļoti spēcīga valsts. Tas ir starptautisko tiesību pamatprincips un to, ko mēs saucam par Rietumu vērtībām, galvenā sastāvdaļa. Šajā jautājumā nevar un nedrīkst būt nekādu kompromisu," saka Šolcs.
Tikmēr Trampa skandalozie izteikumi par to, ka Kanādai jākļūst par ASV sastāvdaļu, izraisījuši vēl lielāku sašutumu. Līdzšinējais Kanādas premjers Džastins Trudo izteicies, ka šī ideja izkusīs kā sniega pika elles karstumā. Tramps uz to atbildējis savos sociālajos tīklos, publicējot karti, kurā Kanāda iezīmēta kā ASV piederoša teritorija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
