Smaga bezsamaņa pēc zivs apēšanas Lietuvā. Ko varam mācīties no šī bīstamā botulisma gadījuma?

Kā TV3 Lietuva klāstījušas abu sasirgušo vīriešu sievas (ģimenes ieradušās Lietuvā no Ukrainas), tad īsi pirms saslimšanas abi vīrieši bija sarīkojuši pasēdēšanu pie televizora un daļa no pasākuma bija arī Viļņas tirgū pirktas žāvētas raudas ēšana.

Abi vīrieši, kā stāsta sieviete, nakts vidū sajutās slikti. "Tas beidzās ar to, ka es pamodos pulksten divpadsmitos naktī, jo mans vīrs vēma," stāsta slimnīcā nogādātā ukraiņa sieva Nastja. Vīrs sūdzējies par vēdergraizēm un kā mutē jūt zivs garšu. Viņš iedzēris sodas un ūdens šķīdumu, un vēl pāris reizes izvēmies. Tomēr vēlāk zaudēja samaņu, un, kad atguvās, sacījis – viņam miglojas redze. Vīriešus ar neatliekamo medicīnisko palīdzības brigādi aizveda uz Santaras klīnikas infekcijas slimību nodaļā. Ārsti izskaloja kuņģus, bet izrādījās, ka bojājumi skāruši iekšējos orgānus, un abi drīz vien nogādāti reanimācijā. Sievām paziņots, ka viņu vīri ir saslimuši ar botulismu un ka darīšot visu, kas viņu spēkos, taču iznākumu prognozēt pagaidām nevar. Viens no vīriešiem slimnīcā atrodas komas stāvoklī.

Kā portālam "tv3.lv" skaidro SPKC, tad botulisms ir reta, taču ļoti nopietna akūta neiroparalītiska saslimšana. To izraisa Clostridium botulinum baktērijas saražotais toksīns. Saslimstība ar botulismu Eiropas Savienībā un Eiropas ekonomiskajā zonā ir ļoti zema. Tiesa gan, slimība ir raksturīgi – tā norit smagi. Katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts un izmeklēts. Slimība nav lipīga un netiek pārnesta no cilvēka uz cilvēku.

Gadījums Lietuvā, diviem vīriešiem sasirgstot ar botulismu pēc zivs lietošanas uzturā, ir zināms arī SPKC. Centrā portālam "tv3.lv" norāda, ka Lietuvas Nacionālais sabiedrības veselības centrs paziņojis par Lietuvā reģistrētiem diviem jauniem botulisma gadījumiem. Abi sasirgušie bija patērējuši žāvētu raudu [džiovētu ķīši / kuoju — zivju] izstrādājumu, kas nopirkts vienā no Viļņas tirdzniecības vietām. Laikposmā no 2018–2020 gadam Lietuvā vidēji reģistrēts viens botulisma gadījums gadā. Laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gada – nav reģistrēts pilnīgi neviens gadījums, bet 2023. gadā – divi gadījumi.

Galvenokārt ar botulismu saslimst, lietojot pārtiku

Visbiežāk kā botulisma izcelsmes avotu nosaka pārtiku. Slimība tiek iegūta, uzturā lietojot paštaisītus vai nepietiekami apstrādātus konservus, mājās gatavotus gaļas un zivju izstrādājumus, kā arī zema skābuma dārzeņus. "Tipiski gadījumi rodas sporādiski vai nelielos uzliesmojumos, kas saistīti ar konkrētu pārtikas produktu partiju," skaidro SPKC.

Sastopams arī zīdaiņu botulisms, mazulim norijot baktēriju sporas, kuras zarnās var producēt toksīnu. Slimība nav saistīta ar higiēnu mājoklī – sporas ir plaši izplatītas apkārtējā vidē. Bērniem līdz gada vecumam nedrīkst dot medu, jo tas var saturēt botulisma sporas. Zīdaiņu gremošanas sistēmas īpatnību dēļ šīs sporas var sākt ražot toksīnu un izraisīt nopietnu saslimšanu.

Tāpat Eiropā ir iespējams sasirgt ar brūču botulismu, taču tas notiek ārkārtīgi reti. Sporas nokļūst brūcē, piemēram, injicējamo narkotiku lietošanas gadījumos. Ārkārtīgi rets botulisma gadījums ir ieelpas botulisms, un tas saistīts ar riskiem laboratorijā, un arī iatrogēns botulisms, kas saistīts ar botulīna toksīna injekcijām medicīnā un kosmētikā.

Galvenie riska faktori, kas varētu izraisīt saslimšanu ar botulismu Eiropas Savienībā, ir mājas konservēšana bez pietiekamas termiskās apstrādes, īpaši zema skābuma produktiem.

Nepareizi uzglabāti pārtikas produkti anaerobos apstākļos (slēgtās burkās, vakuuma iepakojumā). Noteiktās valstīs – fermentēti, sālīti vai žāvēti zivju produkti.

Pēdējo reizi Latvijā pārtikas izraisīti botulisma gadījumi reģistrēti 2008.gadā. Pavisam divi gadījumi. Eiropā lielākā daļa gadījumu ir atsevišķi vai neliela mēroga uzliesmojumi, kas saistīti ar mājas konservēšanu.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) 2022. gada pārskats liecina, ka pēdējo gadu laikā 17 ES/EEZ valstīs — tostarp Latvijā — botulisma gadījumi netika reģistrēti, apliecinot, ka slimība visā Eiropā saglabājas ļoti reta.

Mirstība zema, bet atlabšana ilga

Botulīna toksīns bloķē nervu impulsus, izraisot progresējošu, simetrisku paralīzi, kas sākas ar redzes traucējumiem,
rīšanas un runas grūtībām, sejas un kakla muskuļu vājumu.

Bez ārstēšanas var attīstīties respiratorā (elpošanas orgānu) paralīze, tādēļ nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.

Eiropā ir pieejama atbilstoša intensīvā terapija un botulisma izraisītāja antitoksīns, un tāpēc mirstība ir zem. Tiesa gan, atveseļošanās no smagas saslimšanas var ilgt vairākus mēnešus.

Lielākā daļa gadījumu ir atsevišķi vai neliela mēroga uzliesmojumi, saistīti ar mājas konservēšanu.
Izteikta sezonalitāte netiek novērota, taču vasaras–rudens periodā gadījumi biežāk saistīti ar mājās gatavotu pārtiku.

Kā sevi pasargāt?

SPKC norāda, ka jāievēro drošas mājas konservēšanas pamatprincipi: pietiekama termiskā apstrāde, sterilizācija un skābuma uzturēšana. Nedrīkst izmantot konservu burkas, kurām uzpūtušies vāki, korozija vai bojāts iepakojums. Par bojājumiem var liecināts nepatīkamas smaržas, gāzu veidošanās vai duļķains saturs — šādus produktus uzturā lietot nedrīkst.
Zīdaiņiem līdz gada vecumam nedrīkst dot medu. Savukārt zivju un gaļas produkti jāuzglabā atbilstošā temperatūrā. Galvenie faktori, kas kavē botulisma izraisošās baktērijas sporu veidošanos un toksīna veidošanos, ir sāls, skābums un zema temperatūra.

Lietuvas botulisma gadījums – toksīna avots nav noskaidrots

Pēc divu vīriešu sasirgšanas ar botulismu Lietuvas atbildīgās iestādes, tostarp Pārtikas un veterinārais dienests, īstenoja izmeklēšanu, dodoties uz Viļņas tirgu, kur vīrieši iegādājās zivju produkciju. Vienā no zivju produkcijas tirgošanas vietām tika konstatēti nopietni pārkāpumi – tirdzniecība aizliegta. Tomēr laboratorijā nogādātajos zivju paraugos botulismu izraisošā baktērija Clostridium botulinum nav konstatēta.

Izmeklēšana un pārbaude īstenota arī zivju pārstrādes uzņēmumā, kas Viļņas tirgus tirgotājiem piegādāja zivis pārdošanai. Pārbaudes laikā, izvērtējot žāvētu zivju ražošanas procesu, nav konstatēti tādi pārkāpumi, kas varēja būt izraisījuši produkta piesārņojumu ar Clostridium botulinum baktērijām.

"No tirgotājiem tirgū un uzņēmuma, kas ražo žāvētas zivis, ņemtie zivju paraugi pārbaudīti Nacionālajā pārtikas un veterinārajā institūtā. Testu rezultāti apstiprināja – tirgū un uzņēmumā paņemtajos un pārbaudītajos zivju paraugos Clostridium botulinum baktērijas netika atrastas. Citi parametri liecina, ka uzņēmuma ražotā produkcija ir droša," sacīts dienesta paziņojumā.