Somijas prioritāte ES prezidentūrā ir cīņa ar klimata izmaiņām

Latvijas pārstāvji Eiropā uzskata, ka Helsinki var panākt daudz laba gan Eiropai kopumā, gan Latvijai.

ES prezidējošās valsts pienākumus Somija uzņēmusies trešo reizi, iepriekš tas bija pirms 20 gadiem – 1999. gadā un 2006. gadā.

ES prezidentūru Somija pārņēma no Rumānijas. Helsinki izvirzījuši virkni prioritāšu, ko vēlas aktualizēt nākamajā pusgadā. Kā viena no galvenajām tēmām pieteikta cīņa ar klimata izmaiņām.

"Šobrīd galvenais mērķis ir runāt ar citām dalībvalstīm. Eiropas Parlaments jau rudenī nolēma, ka līdz 2030. gadam kaitīgo gāzu emisija jāsamazina par 40%. Mēs šo mērķi gribam palielināt līdz 55%," atklāj Eiropas Parlamenta deputāte no Somijas Henna Virkunena.

Turpmākā pusgada laikā Helsinki vēlas pievērsties arī migrācijas jautājumiem un panākt, ka Brisele vairāk investē izglītībā un aizsargā cilvēktiesības un demokrātiju.

"Somija vēlas uzsvērt tiesiskuma principu. Komisija un parlaments šajā ziņā ir aktīvi, tikmēr dalībvalstis par to rūpējas mazāk. Somijai tā ir prioritāte. Un, ja mēs skatāmies uz Eiropas konkurētspēju, tā arī ir viena no mūsu prioritātēm, tāpēc industriālā politika, digitalizācija un inovācijas būs jomas, uz kurām Somija fokusēsies," turpina Virkunena.

Latvijas pārstāvji Eiropā ir pārliecināti, ka Somijas prezidentūras dienaskārtība ir aktuāla arī Latvijai.

"Pirmkārt, daudzgadu finanšu ietvars jeb ES nākamo 7 gadu budžets. Mums ir ļoti svarīgi, kāds būs risinājums Kohēzijas fondu ziņā, jo Kohēzijas fondi ir Latvijai viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais investīciju avots, otrkārt, Eiropas Parlaments nepabeidza plenārsēdes līmenī kopējās lauksaimniecības politikas reformu, un Somijas prezidentūrai ir jātiek galā ar to," norāda EP deputāte Sandra Kalniete (JV).

"Es domāju, ka Somijas prezidentūra mums ir ārkārtīgi svarīga, jo viņi tomēr ir kaimiņi, liels akcents likts uz vidi. Es ļoti gribētu redzēt, kas būs redzams transporta jomā, jo skaidrs, ka vairākas lietas – kravas pārvadājumu tirgus, šī te mobilitātes pakotne ir nepabeigta – arī tas, ko es vadīju, šī te autobusu tirgus liberalizācija," piebilst EP deputāts Roberts Zīle.

"Ar somiem jau mums vienmēr ir bijušas ārkārtīgi konstruktīvas attiecības, pat neraugoties uz to, ka Somija, kā zināms, nav NATO dalībvalsts, un tur tad ir šie drošības aspekti, bet, kas attiecas uz tādām lietām kā vienotais tirgus, ka mēs gribam brīvi konkurēt visās Eiropas valstīs un nevis tikai dažās, tādas lietas kā budžeta disciplīna, tās allaž ir somiem bijušas tuvas," uzskata EP deputāts Ivars Ijabs (A/P).

"Nu, tas, ko es vērtēju pozitīvi, ka Somijas prezidentūrā kopumā ir liels uzstādījums uz šo ilgtspējīgo attīstību, un tā būs viena no tēmām, ko Somijas prezidentūra uzturēs Eiropas Savienības dienaskārtībā," tā eirokomisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Nākamgad ES prezidentūru dalīs Horvātija un Vācija, savukārt Latvijai šis gods būs 2028. gadā.