Spiego vai sēdi cietumā: kā Krievija vervē savus Eiropas informatorus

21 gadus vecais Maskavas students, kuru drošības apsvērumu dēļ "Politico" savā publikācijā dēvē par Ivanu, kļuva par Krievijas izlūkdienestu mērķi pēc aizturēšanas lidostā 2023. gadā.

Viņam tika izvirzīts ultimāts: vai nu kļūt par informatoru, vai riskēt ar līdz pat 15 gadu cietumsodu par saistību ar opozīcijas kustību.

"Viņi meklēja spiediena punktus," Ivans atceras, piebilstot, ka aģenti zinājuši detaļas par viņa dzīvi, kuras varēja iegūt tikai uzraugot privātos komunikācijas tīklus.

"Labais un sliktais policists"

Ivana sarakste ar FSB darbiniekiem, kas aptver laika posmu no 2023. līdz 2025. gadam, atklāj klasisku psiholoģisko spiediena taktiku.

Viens no aģentiem uzvedās draudzīgi, solot palīdzību un pat aizsardzību no iesaukšanas armijā: "Esmu visu sarunājis – neviens tevi armijā neņems."

Savukārt otrs izmantoja draudus: "Mēs cerējām, ka palīdzēsi, bet izskatās, ka tev tādas vēlmes nav."

Aģentu galvenais uzdevums bija iegūt informāciju par Kremlim kritiskajiem aktīvistiem, īpaši tiem, kuri pēc kara sākuma Ukrainā pārcēlušies uz Eiropu. "Noskaidro, kas atrodas Eiropā, kurā valstī un kas viņiem palīdz," teikts vienā no ziņojumiem.

Pat šķietami nenozīmīgas detaļas tika pieprasītas ar uzstājību: "Apraksti to, sūti ziņojumu. Neliec man tevi vajāt."

Eksperti uzsver, ka šī pieeja atšķiras no plašāk zināmajām sabotāžas operācijām. Krievijas izlūkdienestu mērķis ir veidot ilgtermiņa informatoru tīklus opozīcijas vidē. Kā "Politico" norāda eksperts Andrejs Soldatovs: "Mums jābūt gataviem ar to sadzīvot ilgstoši."

Šāda taktika kalpo diviem mērķiem – iegūt informāciju un vienlaikus radīt neuzticēšanos opozīcijas vidū. "Abos gadījumos tas ir izdevīgi," viņš piebilst.

Rakstā minēts arī gadījums Polijā, kur tiesā nonācis krievu aktīvists, apsūdzēts par spiegošanu un saistību ar spridzināšanas plāniem. Viņš, iespējams, ticis vervēts vēl Krievijā un turpinājis sadarboties arī emigrācijā. Tas apliecina, ka pat ārpus Krievijas opozicionāri nav drošībā.

Dzīve neuzticības ēnā

Krievijas opozīcijas pārstāvji Eiropā saskaras ar dubultu spiedienu – dzimtenē viņi tiek uzskatīti par "nodevējiem", bet ārvalstīs nereti nonāk aizdomu ēnā. "Mēs dzīvojam neuzticības atmosfērā," atzīst opozīcijas politiķe Anastasija Ševčenko.

Arī aktīvists Artjoms Važenkovs uzsver: "Krievijā tu esi valsts ienaidnieks, bet ārzemēs – FSB aģents."

Neraugoties uz spiedienu, Ivans nolēma sadarboties tikai šķietami. Viņš informēja vienu no opozīcijas aktīvistiem un kopā izstrādāja plānu, kā maldināt aģentus. 2024. gadā viņam izdevās pamest Krieviju un nonākt Spānijā, kur viņš pieprasījis patvērumu. "Muļķīgi gaidīt, ka visi būs varoņi," viņš saka, komentējot tos, kuri spiediena rezultātā piekrīt sadarboties.

Eksperti brīdina, ka Eiropas valstīm jābūt modrām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīgiem ierobežojumiem pret Krievijas emigrantiem. Kā norāda analītiķis Kirils Šamijevs: "Integrācija ir labākā vakcīna pret nelikumīgām aktivitātēm."