Arī nāvei ir savs tirdzniecības karš: lētie Ķīnas zārki rada galvassāpes Eiropas ražotājiem

Līdz šim Eiropas zārku ražotājiem nebija vienotas nozares lobija organizācijas, taču tagad vairāki uzņēmumi izveidojuši koalīciju un jau tikušies ar Eiropas Komisijas amatpersonām, tostarp tirdzniecības jautājumu pārstāvjiem.

Koalīcija gatavo antidempinga sūdzību, aicinot Briseli pārbaudīt, vai Ķīnas uzņēmumi nepārdod zārkus Eiropā par mākslīgi zemām cenām.

Nozares konsultants Folko Čulli norāda, ka sekas jau ir jūtamas. "Mazākie uzņēmumi nespēj izturēt konkurenci ar ārpus Eiropas esošajiem importētājiem," viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, ražotāju skaits Eiropā samazinājies no aptuveni 120 līdz 90 uzņēmumiem.

Liela cenu atšķirība

Ražotāji uzsver, ka galvenā problēma ir ievērojamās izmaksu atšķirības.

Nozares aplēses liecina, ka identiska zārka izgatavošana Ķīnā izmaksā aptuveni trīs reizes lētāk nekā Itālijā, pat izmantojot vienas un tās pašas koksnes sugas.

Eiropas uzņēmumi uzskata, ka priekšrocības Ķīnas ražotājiem rada zemākas darbaspēka izmaksas, valsts atbalsts, nodokļu atvieglojumi eksportam un lētāki izejmateriāli.

Viņi arī norāda, ka pēc ASV ieviestajiem augstākiem tarifiem Ķīnas precēm daļa produkcijas arvien vairāk tiek novirzīta uz Eiropas tirgu.

Tomēr Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka lētāka cena pati par sevi nav pierādījums dempingam. Lai panāktu antidempinga nodevu ieviešanu, nozarei būs jāpierāda, ka:

• zārki Eiropā tiek pārdoti zem to normālās tirgus vērtības;
• Eiropas ražotāji cieš būtiskus zaudējumus;
• šos zaudējumus tieši izraisa Ķīnas imports.

Tāpēc koalīcija šobrīd apkopo informāciju par ražošanas izmaksām, algām, izejmateriāliem un pārdošanas cenām Eiropā un Ķīnā.

Aizdomas par "IKEA shēmu"

Nozare pētījusi arī iespējamu importa uzskaites problēmu.

Matemātiķis Emiliāno Ingusčio, kuru nolīguši zārku ražotāji, analizējis tirgus un importa datus un konstatējis neatbilstību, kas Itālijā atbilst aptuveni 30 000 zārku gadā. "Teorētiski tirgū pieejamo zārku skaitam būtu jāsakrīt ar vietējo ražošanu plus imports, mīnus eksports un noliktavu izmaiņas," viņš skaidroja.

Tas radījis pieņēmumu par tā saukto "IKEA nepilnību". Ražotāji pieļauj, ka daļa zārku Eiropā tiek ievesti izjauktā veidā un muitas dokumentos deklarēti kā atsevišķas koka detaļas, nevis gatavi apbedīšanas produkti.

Eiropas Komisija gan norāda, ka arī izjauktas preces daudzos gadījumos muitas noteikumu izpratnē var tikt uzskatītas par gatavu produktu.

Nozare izteikusi vēl vienu pieņēmumu – daļa zārku varētu tikt ievesti kā iepakojums citām precēm, nevis kā komerciāli produkti.

Plašāka tendence Eiropā

Strīds par zārku importu iezīmē plašāku tendenci Eiropā. Ja vēl nesen sūdzības par Ķīnas konkurenci galvenokārt bija saistītas ar elektroauto, tēraudu vai ķīmijas produktiem, tagad aizsardzību arvien biežāk pieprasa arī tradicionālās ražošanas nozares.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka 2025. gadā sāktas 32 jaunas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas, kas ir gandrīz tikpat daudz kā rekordlielajā iepriekšējā gadā.

Turklāt šā gada sākumā Eiropas Komisija jau noteica antidempinga nodevas 56% līdz 60% apmērā Ķīnā ražotām svecēm pēc tam, kad tika konstatēts kaitējums Eiropas ražotājiem.