Spiež uz gāzi: ko Kremļa slepenā stratēģija atklāj par Putina plāniem Moldovā
Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas speciālie dienesti apsvēra iespēju pārņemt Moldovu un atvērt otru fronti Piedņestrā, taču pagaidām Maskava ir atteikusies no šī plāna un izvēlējusies ekonomiskā spiediena stratēģiju. Par to liecina Kremļa stratēģija Moldovas "politiskai un ekonomiskai pakļaušanai".
Sākoties karam Ukrainā, daudzi domāja, vai Moldovā iebruks Krievijas karaspēks. Galu galā jaunā Moldovas valdība ir izvēlējusies prorietumniecisku politikas vektoru, un tas kaitina Kremli.
Žurnālistu rīcībā nonākušais dokuments ar nosaukumu "Krievijas Federācijas stratēģiskie mērķi Moldovas Republikā" izgaismo Kremļa patiesos nolūkus Moldovā. Secināms arī, ka Ukrainas kara dēļ kavējas Maskavas plānu realizācija attiecībā uz Kišiņevu.
Saglabāt militāro klātbūtni
Maskavas stratēģiju Moldovas pakļaušanai izstrādājusi tā pati komanda, kas darbojās pie Baltkrievijas pārņemšanas plāna, – teikts "Dosjē" centra publikācijā, kurā aprakstīti starptautiska žurnālistu konsorcija veiktās analīzes rezultāti.
A secret document leaked from behind the scenes of the Kremlin presidential administration discloses Russia's plan🇷🇺 to bring Moldova🇲🇩 under its umbrella by 2030.
The document titled "Strategic objectives of the Russian Federation in Republic of Moldova" was developed in 2021.
— RISE Moldova (@risemoldova) March 15, 2023
Saskaņā ar žurnālistu analizēto Kremļa stratēģiju, Maskava līdz 2022. gadam plānoja nepieļaut Moldovas varas iestāžu mērķi panākt Krievijas izslēgšanu no Piedņestras konflikta risināšanas, saglabājot Krievijas militāro klātbūtni neatzītajā teritorijā.
Manipulēt ar gāzes krānu un sabiedrisko domu
Tomēr galvenais Maskavas ietekmes instruments uz Moldovu ir ekonomiskais spiediens, tāpēc Krievijas prezidenta administrācijai bija svarīgi saglabāt gāzes piegādes apjomu šai valstij, lai pēcāk varētu to šantažēt, manipulējot ar gāzes cenām un draudiem par gāzes krāna aizgriešanu.
Krievijas plāns paredz arī prokremlisku nevalstisko organizāciju (NVO) tīkla izvēršanu Moldovā. Kišiņevā jau darbojas, piemēram, Moldovas – Krievijas Biznesa savienība, ko dibināja Moldovas eksprezidents Igors Dodons kopā ar bijušā Krievijas ģenerālprokurora dēlu Igoru Čaiku.
Atklājies, ka minētā organizācija iepriekšējos divos gados no Čaikas saņēmusi vairāk nekā 20 miljonus rubļu. Viens no minētās alianses darbības mērķiem esot Moldovas parlamentāriešu ietekmēšana.
Kremļa plānos ir arī nepieļaut Krievijas propagandas ierobežošanu Moldovā. Tomēr pagājušā gadā Moldovā tika slēgti seši Krievijas televīzijas kanāli, lai pasargātu iedzīvotājus no dezinformācijas.
"Fox News is like Nickelodeon compared to what the Kremlin's propaganda machine broadcasts every day to millions of Moldovans."
definitive on the ground account of the attempted Russian coup in Moldova, from @mitchprothero https://t.co/QfblkhFnlb
— Matthew Champion (@matthewchampion) March 15, 2023
Diskreditēt NATO, barot prokremlisku politiku
Kā secināts Kremļa stratēģijas analīzē, nākamais Maskavas mērķis būtu paplašināt elektorātu prokrieviski noskaņotajiem Moldovas politiķiem, kultivēt prokrievisku noskaņojumu sabiedrībā, kā arī iebilst pret Moldovas tuvināšanos ar Rumāniju, sadarbību ar NATO, kā arī diskreditēt aliansi Moldovas iedzīvotāju acīs. Kremļa plānos ir šo mērķi sasniegt līdz 2025. gadam.
Līdz 2030. gadam Kremlis plānoja palielināt Krievijas mediju klātbūtni Moldovā, nodrošināt krievu valodai starpetniskās saziņas valodas lomu un samazināt "trešo valstu" valūtas klātbūtni tirdzniecībā ar Krievijas Federāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
