Šveicē notiks referendums par govju ragu apgriešanu

Daudzi Šveices zemnieki uzskata, ka ragu dēļ govis viena otru savaino, tāpēc izvēlas savus ganāmpulkus padarīt brīvus no ragiem. Taču zemnieku vidū ir arī gluži pretējas idejas aizstāvji, – viņi uzskata, ka amputēt govīm ragus ir tīrākās šausmas un lopiņiem ir jāļauj audzēt ragi tieši tā, kā māte daba to ir iecerējusi.

Zemnieks Armīns Kapols, kura nelielais ganāmpulks ganās kāda Bernes reģiona ciema pievārtē, ir ziedojis vairākus gadus no sava laika, lai savāktu nepieciešamos 100 000 parakstu, kas nepieciešami, lai valdība varētu izsludināt referendumu par šo strīdīgo jautājumu. Viņš uzskata, ka Šveices lopkopjiem ir jāsaņem kompensācija par to, ka viņi ļauj savām govīm un kazām būt ar ragiem.

Zemnieks norāda: "Tas ir respekts. Ir jārespektē dzīvnieks, kurš mūs baro, vai ne?"

Tikmēr zemnieka dzīvesbiedre uzskata, ka viņas vīrs ir ideālists.

"Es domāju, – tā ir traka ideja. Tas bija tik liels darbs, savākt tos 100 000 parakstus, turklāt dārgi. Bet viņš vienkārši gribēja to izdarīt. Viņš ir pārliecināts, ka dara to lopu dēļ," saka sieviete.

Taču idejas kritiķi uzskata, ka tas ir pārāk daudz prasīts no valsts kopējās kases. Žilbērs Kristens, kuram pieder apmēram 50 lopi franciski runājošajā Šveices ciemā Šesonoreāzā, gatavojas referendumā balsot pret šo ierosinājumu.

Viņš patiesībā būtu ieguvējs, ja referendumā zaudētu – jo viņš ir starp tiem, ka ļauj saviem ragulopiem audzēt ragus – taču viņa arguments ir tas, ka valdība kompensāciju naudu pasmels no citiem zemniekiem domātajiem budžeta līdzekļiem.

"Šīs ir lietas, kas būtu jārisina lauksaimniecības biznesā, nevis visas tautas balsojumā," uzskata Kristens.

Komentāri medijos apliecina, ka šis ir jautājums ar dziļu rezonansi šveiciešu nacionālajā identitātē – un šobrīd aptaujas neļauj precīzi prognozēt, kura no nometnēm gūs uzvaru svētdien plānotajā referendumā.