"Tie, kas nebaro savu armiju, baros ienaidnieka armiju." Ukrainas aizstāvjiem frontē svarīga ir arī "aizmugure", jeb brīvprātīgie

Tikpat svarīga, cik cīņa frontes līnijā, ir arī "aizmugure", kas atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus. TV3 Ziņas devās uz Doneckas apgabalu. Šeit brīvprātīgie ir mērojuši vairāk nekā 600 kilometru garu ceļu, lai Ukrainas karavīriem, kuri sargā Doneckas apgabala zemi bez maksas pagatavotu plovu, boršču un pankūkas.

Ukrainas Bruņoto spēku artilēristu brigādes kapelāns Volodimirs ir dzimis un uzaudzis Doneckas apgabalā. Diemžēl šodien viņa dzimtā pilsēta Mikolaivka jau tiek uzskatīta par aktīvu kauju zonu un okupantu karaspēks ir iznīcinājis arī viņa mājas.

Katru mēnesi viņš kopā ar citiem kapelāniem un brīvprātīgajiem ir šeit, lai iepriecinātu Donbasa un visas Ukrainas aizstāvjus.

"Šeit mēs esam dažādu konfesiju kapelāni, kā arī brīvprātīgie, kuri ir atbraukuši atbalstīt mūsu karavīrus, kuri šodien aizstāv mūsu dzimteni. Tu redzi, mēs šeit gatavojam plovu, garšīgu boršču. Kafija, pankūkas… Tas viss ir mūsu puišiem, kuri šeit brauc garām, dodas uz fronti, lai viņi paši var šeit uz vietas paēst un arī izvestu siltu ēdienu savām vienībām uguns līnijā," saka Volodimirs.

Divās dienās karavīriem tiek izsniegtas 1000 – 1500 porcijas. "Kā pie mums saka – tie, kas nebaro savu armiju, tas baros ienaidnieka armiju. Tāpēc mēs darām visu, lai mūsu aizstāvji būtu spēcīgi, paēduši un laimīgi," pauž kapelāns.

Lielākā daļa brīvprātīgo uz Donbasu atbraukuši no Ukrainas centrālās vai rietumu daļas

"Pirmo reizi dzīvē uz Doneckas apgabalu es atbraucu 2022. gada nogalē, ieraudzīju šo postu un sāpes. Tā mēs sākām sadarboties ar 26. kopā ar brigādes kapelānu Volodimiru sākām gatavot plovu karavīriem, boršču un tagad jau ceturtais gads, katru mēnesi mēs braucam šurp gatavojam saviem karavīriem un pasakāmies par to, , ka viņi sargā mūs un mūsu Ukrainu," saka Jevgānijs, brīvprātīgais no Čerkasiem.

Viņš stāsta: "Viena lieta ir, kad tu pārdzīvo par karavīriem un lūdzies par viņiem mājās, bet pavisam kas cits ir, kad tu esii šeit blakus kopā ar viņiem. Kapelānu dienestā ir devīze "būt blakus". Kad tu es blakus, redzi, ko viņi pārdzīvo, tu gribi būt maksimāli viņiem noderīgs."

17 gadus vecais Jaroslavs ir no Čerkasiem. No skolas brīvās dienas viņš izmanto, lai atbalstītu Ukrainas aizstāvjus un arī šodien viņš kopā ar savu tēti ir šeit Donbasā.

"Man ir svarīgi braukt šeit uz Doneckas apgabalu un palīdzēt mūsu karavīriem, jo viņi šeit cīnās un atdod savas dzīvības, lai mēs visi varētu dzīvot mierā. Ir ļoti patīkami redzēt viņos prieku, dzirdēt pateicības vārdus, redzēt smaidu un prieku acīs. Tas sniedz vēl lielāku motivāciju turpināt un darīt vairāk mūsu karavīru labā," saka Jaroslavs.

"Krievi ir noziedznieki, kuri neievēro nekādus likumus. Viņi apšauda, nogalina mierīgos iedzivotājus visā Ukrainā, arī pie manis mājās Smilā, Čerkasos atlido bieži. Manā kaimiņu mājā ietriecās "šaheds" un tur gāja bojā man pazīstams septiņus gadus vecs puisītis. Tas, ko viņi dara, — es domāju un ceru, ka viņiem tas viss nāks atpakaļ divkārt."