Aptur Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē

Šodien notikušajā balsojumā 93 balsis tika atdotas par Krievijas atstādināšanu, 24 pret un 58 atturējās.

Rezolūcija vēsta, ka Ģenerālā asambleja var "apturēt tāda padomes locekļa tiesības piedalīties Cilvēktiesību padomē, kas izdara rupjus un sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus".

Tāpat tajā izteiktas bažas par "rupjiem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem" un "starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem", ko Krievijas Federācija izdarījusi iebrukuma laikā Ukrainā.

Krievija oficiāli paliek padomes dalībvalsts līdz sava termiņa beigām, taču tā zaudē visas dalībvalsts tiesības. Piemēram, Krievija vairs nevar piedalīties sēdēs, pat ne kā novērotājs.

ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā otrdien ANO Drošības padomei iesniedza prasību par Krievijas atstādināšanu no Cilvēktiesību padomes, ko centušās panākt arī citas valstis.

"Krievijai nevajadzētu ieņemt autoritāti institūcijā, kuras mērķis ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu. Tas ir ne tikai liekulības paraugs, bet tas ir arī bīstami", sacīja vēstniece Linda Tomasa-Grīnfīlda.

Krievija savu atbildi parādā nav palikusi. Krievijas vēstnieks ANO Genādijs Kuzmins aicināja organizācijas dalībvalstis noraidīt rezolūciju, sakot, ka tā radīs "bīstamu precedentu".

"Mūsdienās nav ne laika, ne vietas teātra izrādēm. Arī ne tādai ārkārtīgi teatrālai izrādei, kuru rāda Ukraina. Patiesībā rezolūcijas projektam, kuru mēs šodien izskatām, nav nekādas saistības ar faktisko cilvēktiesību situāciju uz vietas Ukrainā," sacīja Kuzmins.

Krievijas pārstāvis sacīja, ka balsojums par Krievijas atstādināšanu no Cilvēktiesību padomes "ir ASV mēģinājums saglabāt savu dominējošo stāvokli un totāla kontrole, lai turpinātu mēģinājumus cilvēktiesību koloniālismā starptautiskajās attiecībās."