Trampam vairs nevajagot NATO atbalstu Irānā, taču, viņaprāt, alianse pieļaujot "nopietnu kļūdu"

ASV prezidents Donalds Tramps paudis asu kritiku par NATO valstu nevēlēšanos iesaistīties ASV un Izraēlas karā pret Irānu.

Karadarbībai nedodot vēlamos rezultātus un saskaroties ar globālo naftas krīzi, Tramps bija aicinājis sabiedrotos iesaistīties situācijas stabilizēšanā Hormuza šaurumā, kur konflikta dēļ traucēta kuģošana un pieaug spriedze globālajos enerģijas tirgos. Saņēmis atteikumu, tagad Tramps paziņoja, ka sabiedroto atbalsts operācijā Irānā nemaz neesot nepieciešams un ka ASV spēj rīkoties vienas pašas.

Taču viņa jaunākās izpausmes no jauna uzjundījušas bažas par NATO alianses nākotni, jo Tramps uzskata, ka šie notikumi ir apstiprinājuši viņa pārliecību, ka Eiropas sabiedrotie ir Amerikai nevajadzīga nasta.

"Es domāju, ka NATO pieļauj ļoti nopietnu kļūdu. Es jau sen esmu teicis – man rodas jautājums, vai NATO vispār kādreiz būtu gatava mūs atbalstīt. Šī bija laba pārbaude. Mums viņi nav vajadzīgi, taču viņiem vajadzēja būt kopā ar mums. Un vēl es uzskatu – mums nemaz nevajadzēja atbalstīt Ukrainu. Baidens izvēlējās Ukrainai atvēlēt simtiem miljardu dolāru," klāsta Tramps.

Tikmēr karadarbība reģionā turpinās – Izraēla paziņojusi, ka mērķētā triecienā netālu no Teherānas nogalinājusi vienu no Irānas ietekmīgākajām amatpersonām, Irānas drošības padomes vadītāju Ali Laridžani. Teherāna šo informāciju pagaidām nav apstiprinājusi.

"Ali Laridžani bija Revolucionārās gvardes vadītājs – struktūras, kas faktiski pārvalda Irānu. Kopā ar viņu mēs likvidējām arī "Basidž" vienības komandieri – šī režīma atbalstītājus, kuri izplata teroru Teherānas un citu Irānas pilsētu ielās pret iedzīvotājiem. Mēs turpinām darboties šajā teritorijā, veicam operācijas no gaisa, izmantojot aviāciju un dronus, un aktīvi darbojamies arī uz vietas," norāda Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.

Laridžani iespējamā nogalināšana nozīmē vēl viena nozīmīga lēmumu pieņēmēja zaudējumu Irānas varas struktūrā un notiek laikā, kad karadarbība starp Izraēlu, ASV un Irānu turpinās jau trešo nedēļu, un tās iznākums joprojām nav skaidrs, kā arī laikā, kad jaunieceltais Irānas augstākais garīgais līderis Modžtaba Hamanei nav redzēts publiski un izskan spekulācijas, ka viņš arī varētu būt smagi cietis ASV uzbrukumos.

Irānas atbildes triecieni šodien turpinās visā reģionā – sprādzieni fiksēti netālu no ASV vēstniecības Bagdādē, uzbrukumi notikuši arī Libānā un vairākās Persijas līča valstīs.

"Mums ir jāaizstāvas, un mēs to arī darām. Mūsu mērķis nav uzbrukt kaimiņvalstīm – to esam teikuši jau vairākkārt un atkārtojam arī tagad. Taču, ja pretinieks mums uzbrūk, sūta lidaparātus un palaiž raķetes, vai mums būtu vienkārši jāsēž un neko nedarīt? Tas ir dabiski – tās ir mūsu neatņemamas tiesības," saka Irānas parlamenta priekšsēdētājs Mohammads Bāgers Kālībafs.

Vēl arī amerikāņu medijs CNN ziņo, ka ASV turpina savilkt spēkus reģionā. Pie Singapūras krastiem novērots ASV Jūras spēku kuģis "USS Tripoli", kas, visticamāk, ved vairāk nekā divus tūkstošus jūras kājnieku uz Tuvajiem Austrumiem kā daļu no ātrās reaģēšanas spēku izvietošanas.

Bet iekšpolitiski karadarbība Irānā radījusi pirmās sekas Vašingtonas amatpersonu rindās. No amata atkāpies Nacionālā pretterorisma centra vadītājs Džo Kents, kurš bija zināms kā Trampa atbalstītājs un kuru amatā iecēla šābrīža Baltā nama saimnieks. Augstā amatpersona paziņoja, ka nevar atbalstīt karu ar Irānu, uzsverot, ka tā neradīja tūlītēju apdraudējumu ASV, kas līdz šim bija Vašingtonas pamatojums kara sākšanai.