Tramps apgalvo, ka gada laikā izbeidzis astoņus karus. Kā ir patiesībā?

Piemēram, pēdējās nedēļās atjaunojusies vardarbība Taizemes un Kambodžas pierobežā, kā arī Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur valdības spēki cīnās ar Ruandas atbalstītiem nemierniekiem. Savukārt viens no konfliktiem, ko Tramps min kā "izbeigtu karu", patiesībā nekad nav bijis karš.

Izraēla un "Hamās"

Pašreizējais pamiers un ķīlnieku apmaiņas vienošanās starp Izraēlu un teroristu grupējumu"Hamās" tiek uzskatīta par nozīmīgu sasniegumu. Tomēr Izraēla paziņojusi, ka nepāries uz vienošanās otro, sarežģītāko posmu, kamēr no Gazas neatgūs pēdējā ķīlnieka mirstīgās atliekas.

Tikmēr "Hamās" draud apturēt vienošanos, apgalvojot, ka Izraēla neļauj Gazā ievest pietiekami daudz humānās palīdzības un turpina nāvējošus triecienus palestīniešiem.

Ceļš uz pastāvīgu kara izbeigšanu un divu valstu risinājumu ir sarežģīts. Tas ietver jautājumus par "Hamās" atbruņošanu, starptautisko drošības spēku izvietošanu, Gazas nākotnes pārvaldību un Izraēlas karaspēka turpmāku izvešanu.

Gada izskaņā Tramps tikās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, un rezultāti pēc abu tikšanās tikai apliecina – ceļš uz kara beigām Gazā vēl ir tāls. Abi vienojušies, ka vēlas radīt jaunu impulsu nākamajiem soļiem ASV starpniecības panāktajā pamieru, kas stājās spēkā 10. oktobrī un lielākoties tiek turēts.

Izraēla un Irāna

Tramps tiek uzskatīts par galveno personu 12 dienu kara izbeigšanā starp Izraēlu un Irānu. Jūnijā Izraēla uzsāka uzbrukumus Irānas kodolobjektiem un militārajai vadībai, apgalvojot, ka Teherāna cenšas iegūt kodolieročus – ko Irāna noliedz.

Pēc tam, kad ASV kara lidmašīnas veica triecienus Irānas kodolobjektiem Fordo, Isfahānā un Natanzā, Tramps panāca pamieru.

"Šim karam pirms Trampa iesaistes nebija nekādu skaidru beigu," sacīja Evelīna Farkasa, Makkeina institūta vadītāja.

Tomēr eksperti uzsver, ka šis pamiers drīzāk ir īslaicīga pauze ilgstošā saspīlējumā.

Ēģipte un Etiopija

Attiecībā uz Ēģiptes un Etiopijas attiecībām Trampa apgalvojumi par konflikta atrisināšanu ir vēl apšaubāmāki. Šajā gadījumā runa nav par karu, bet gan par ilgstošu saspīlējumu, kurā starpniecības centieni šobrīd ir apstājušies, norāda "Associated Press".

Domstarpību centrā ir Lielais Etiopijas renesanses dambis uz Zilās Nīlas, kas radījis spriedzi starp Etiopiju, Ēģipti un Sudānu jau vairāk nekā desmit gadus. Dambis tika oficiāli atklāts šā gada septembrī.

Ēģipte un Sudāna iebilst pret projektu. Ēģiptes lauksaimniecība gandrīz pilnībā ir atkarīga no Nīlas ūdens, savukārt Sudāna bažījas par iespējamiem plūdu riskiem un savu dambju drošību.

Tramps savas pirmās prezidentūras laikā mēģināja panākt vienošanos starp Etiopiju un Ēģipti, taču kompromisu panākt neizdevās, un konflikts līdz šim nav atrisināts.

Indija un Pakistāna

Pēc tūristu nogalināšanas Indijas kontrolētajā Kašmirā aprīlī Indija un Pakistāna nonāca bīstami tuvu karam, taču tika panākts pamiers. Tramps apgalvoja, ka ASV šo pamieru starpniecībā panākušas, piedāvājot tirdzniecības atvieglojumus.

Pakistāna Trampam pateicās, bet Indija šos apgalvojumus noliedza, uzsverot, ka ar ASV par tirdzniecību šajā jautājumā nav runāts. "Es neesmu pārliecināta, vai to vispār var saukt par pilna mēroga karu," medijam norāda Farkasa.

Kongo un Ruanda

Austrumkongo šogad atgriezusies M23 nemiernieku grupa, kuru atbalsta Ruanda. Jūnijā Kongo un Ruandas ārlietu ministri Baltajā namā parakstīja miera vienošanos, bet decembrī to apstiprināja arī valstu prezidenti Trampa klātbūtnē.

Tomēr M23 paziņoja, ka neievēros vienošanos, kurā tā nav tieši iesaistīta, un neilgi pēc tam ieņēma vēl vienu pilsētu Austrumkongo.

Serbija un Kosova

Baltais nams kā vienu no Trampa "atrisinātajiem konfliktiem" min arī Serbijas un Kosovas attiecības. Tomēr realitātē Trampa otrā prezidentūras termiņa laikā nav bijis ne kara draudu, ne būtiska ASV ieguldījuma attiecību uzlabošanā starp abām pusēm.

Kosova, bijusī Serbijas province, 2008. gadā pasludināja neatkarību. Spriedze starp abām pusēm saglabājas, taču tā nekad nav pāraugusi karā – lielā mērā pateicoties NATO vadītajiem miera uzturēšanas spēkiem, kas joprojām atrodas Kosovā. Valsti līdz šim atzinušas vairāk nekā 100 pasaules valstis.

Trampa pirmās prezidentūras laikā tika panākta plaša vienošanās starp Serbiju un Kosovu, taču liela daļa no tās punktiem nekad netika īstenoti praksē, uzsver "Associated Press".

Armēnija un Azerbaidžāna

Augustā Tramps Baltajā namā uzņēma Armēnijas un Azerbaidžānas līderus, kuri vienojās par soļiem ceļā uz ilgstoša konflikta izbeigšanu.

Taču miera līgums vēl nav parakstīts, un parlamenti to nav ratificējuši.

Taizeme un Kambodža

ASV prezidents aktīvi iesaistījās Taizemes un Kambodžas pierobežas konflikta risināšanā, brīdinot, ka ASV nevirzīs uz priekšu tirdzniecības līgumus, ja kaujas turpināsies.

"Šis spiediens, visticamāk, nospēlēja nozīmīgu lomu, lai abas puses sēstos pie sarunu galda," saka politikas analītiķis Kens Lohatepanonts. Tomēr decembrī cīņas atsākās, un tikai 27. decembrī tika parakstīts jauns pamiers.

ASV militārā operācija Venecuēlā

Kamēr Tramps dižojas ar it kā astoņiem izbeigtiem kariem 2025. gadā, rādās, viņš apņēmies Jaunajā gadā pats uzsākt potenciālus konfliktus. Proti, sestdien, 3. janvārī, ASV deva triecienu Venecuēlas galvaspilētai Karakasai un Donalds Tramps paziņoja, ka tā laikā "sagūstīts" šīs valsts prezidents Nikolass Maduro.

Valsts bruņotie spēki ir izvietoti un atrodas kaujas gatavībā. Tikmēr no Venecuēlas valdības opozīcijas izskanējis, ka Maduro sagūstīšana esot bijusi jau stratēģiski iepriekš izplānota.

Kopš militārās operācijas sākuma ASV aizturējuši Maduro un viņa sievu Siliju Floresu. Maduro nogādāts aizturēšanas centrā Ņujorkā, bet viņa sievas atrašanās vieta nav zināma. Venecuēlas līderim izvirzīts plašs apsūdzību loks, galvenokārt saistīts ar narkobiznesu. Eksperti gan apšauba Trampa operācijas likumību un norāda – ja tai nebūs sekas, tas var kļūt par bezprecedenta gadījumu globālajā drošībā.