Tramps cenšas piespiest sabiedrotos iesaistīties Hormuza šauruma krīzē

Vašingtonā tagad spriež, kā Hormuzas šaurumu un naftas plūsmu pa to atkal atvērt. Tiek apsvērta pat kuģu eskortēšana caur to, taču tas nav vienkāršs risinājums. Šaurums patiešām ir ļoti šaurs, tā platākā vieta ir vien apmēram 50 kilometri, bet šaurākā vien seši. Irāna kuģošanu šeit var apdraudēt ar droniem, raķetēm un jūras mīnām no ļoti tuvas distances. Pat plaša militāra atbalsta operācija, visticamāk, spētu atjaunot tikai daļu no ierastās naftas produktu satiksmes.

"Mēs turpinām stingru pretošanos un darīsim to bez mazākās vilcināšanās. Kā jau vairākkārt esam teikuši, mēs neesam sūtījuši nekādus signālus. Mēs neesam lūguši pamieru. Taču šim karam ir jābeidzas tā, lai tas vairs neatkārtotos," pavēstīja Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.

Tas, ka skaidrs un ātrs izejas ceļš no šīs krīzes pagaidām nav redzams, lielā mērā izskaidro arī to, kāpēc ASV prezidents Donalds Tramps arvien agresīvāk spiež sabiedrotos iesaistīties.

Donalds Tramps

ASV prezidents

Mēs stingri aicinām iesaistīties arī citas valstis, kuru ekonomikas no šī maršruta ir atkarīgas daudz vairāk nekā ASV. Mēs paši caur šo šaurumu saņemam mazāk nekā 1% savas naftas, bet citām valstīm šī atkarība ir krietni lielāka — Japānai 95%, Ķīnai 90%, arī daudzām Eiropas valstīm ievērojamu daļu, bet Dienvidkorejai 35%. Tāpēc mēs sagaidām, ka tās palīdzēs nodrošināt kuģošanu šaurumā.

Tramps izdevumam "Financial Times" ir atzinis, ka vēlas, lai kuģošanas aizsardzībā iesaistītos gan NATO valstis, gan citi ASV partneri un ir brīdinājis, ka NATO varētu sagaidīt "ļoti slikta nākotne", ja partneri neiesaistīsies. Taču līdzšinējā reakcija bijusi piesardzīga. Vācija iesaisti ir noraidījusi, Japāna un Austrālija karakuģus sūtīt neplāno, savukārt Lielbritānija saka, ka sadarbojas ar sabiedrotajiem, vienlaikus neuzņemoties konkrētu kaujas lomu.

Lasi arī: Trampa "draudi" sabiedrotajiem – valstis piesardzīgi reaģē uz aicinājumu iesaistīties Tuvo Austrumu konfliktā

"Pirmkārt, mēs aizsargāsim savus cilvēkus reģionā. Otrkārt, vienlaikus sperot nepieciešamos soļus, lai aizstāvētu sevi un savus sabiedrotos, mēs neļausim sevi ieraut plašākā karā," saka Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Strārmers.

Savukārt Vācijas kanclera Frīdriha Merca preses pārstāvis Štefans Kornēliuss norādīja: "Šim karam nav nekāda sakara ar NATO — tas nav NATO karš. NATO ir alianse, kas paredzēta savas teritorijas aizsardzībai."

Jāpiebilst, ka pirmdien preses konferencē Tramps paziņoja, ka sagaida no Francijas un Lielbritānijas palīdzību kuģošanas nodrošināšanai caur Hormuza šaurumu.

Tramps informēja žurnālistus Baltajā namā, ka runājis ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kura atbilde bijusi "uz astotnieku, nevis izcila". Tramps gan tomēr pauda pārliecību, ka Parīze palīdzēšot, piebilstot, ka arī Londona, viņaprāt, pievienošoties Hormuza misijai.

Viņš arī paziņoja, ka nezina, vai Irānas jaunais augstākais vadonis Modžtaba Hamenei ir joprojām dzīvs, un ka ASV neesot skaidrs, ar ko Teherānā runāt.

Vienlaikus šis konflikts izvēršas arī uz sauszemes. Izraēla paziņojusi, ka tai ir plāni operācijām vēl vismaz vairākām nedēļām un paplašina sauszemes militāro operāciju Libānas dienvidos pret Irānas atbalstīto grupējumu radikālo islāmistu grupējumu "Hezbollah".

"Premjerministrs Benjamins Netanjahu un es devām rīkojumu Izraēlas Aizsardzības spēkiem rīkoties un iznīcināt teroristu infrastruktūru pierobežas ciemos Libānā, lai novērstu draudus un nepieļautu "Hezbollah" atgriešanos šajā teritorijā," paziņoja Izraēlas aizsardzības ministrs Israels Kacs

Savukārt Irāna turpina uzbrukumus arī ārpus Izraēlas, vēršoties pret infrastruktūras un transporta objektiem Persijas līča reģionā — tostarp pret naftas objektiem Apvienotajos Arābu Emirātos, teritorijām pie Dubaijas lidostas un mērķiem Abū Dabī, Dohā. Pēdējās diennakts laikā trauksmes sirēnu skaņas un pārtverti uzbrukumi fiksēti arī citviet Persijas līča reģionā.