Trampa "draudi" sabiedrotajiem: valstis piesardzīgi reaģē uz aicinājumu iesaistīties Tuvo Austrumu konfliktā
Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps aicināja sabiedrotos palīdzēt atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, vairākas valstis reaģējušas piesardzīgi.
Tramps uzsvēris, ka īpaši spiedīs valstis, kas ir ļoti atkarīgas no Tuvo Austrumu naftas, piedalīties flotes spēku nodrošināšanā, lai saglabātu kuģošanas koridoru atvērtu konflikta ar Irānu laikā.
Tramps iepriekš aicinājis piecas valstis: Ķīnu, Franciju, Japānu, Dienvidkoreju un Apvienoto Karalisti.
Lasi vēl: Kāpēc alternatīvie naftas maršruti nespēj aizstāt Hormuza šaurumu?
Eiropas līderi apspriež iespējas, kā saglabāt Hormuza šaurumu atvērtu, sacīja ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa. "Mūsu interesēs ir saglabāt Hormuzas šauruma atvērtību. Tāpēc mēs apspriežam, ko mēs no Eiropas puses varam darīt šajā jautājumā," teica Kallasa.
The closure of the Strait of Hormuz hurts the global economy and helps Russia fund its war.
It is affecting our partners in the region and is dangerous for global energy supplies.
Today, EU Foreign Ministers will discuss how to better protect shipping in the region, including… pic.twitter.com/iJSVdT7FqA
— Kaja Kallas (@kajakallas) March 16, 2026
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls uzsvēra, ka NATO nevajadzētu uzņemties atbildību par Hormuza šauruma nodrošināšanu, neskatoties uz Trampa brīdinājumu, ka alianses nākotne varētu būt "ļoti slikta", ja tā nepalīdzēs. Vādefūls piebilda, ka Vācija atbalsta sankciju piemērošanu "tikai tiem, kas atbild par blokādi".
Francija nav publiski izteikusi konkrētu apņemšanos sūtīt kuģus.
Arī Zviedrija ziņo, ka nereaģēs uz Trampa aicinājumu veikt pasākumus Hormuzas šaurumā.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Starmers norāda, ka Lielbritānija neļaus sevi ievilkt plašākā karā, tomēr sadarbojas ar saviem sabiedrotajiem, lai atvērtu Hormuzas šaurumu.
Ķīna nav komentējusi iespēju nosūtīt kuģus, bet izrādījusi bažas par konfliktu. Ārlietu ministrijas pārstāvis Lins Dzjaņs norādīja, ka valstu vadītāju diplomātija ir stratēģiski svarīga Ķīnas un ASV attiecībām, un abas puses turpina saziņu par plānoto samitu ar Sji Dzjiņpinu.
Japānas premjerministre Sanaje Takaiči paziņoja, ka kuģi netiks sūtīti un Japāna pašlaik izvērtē, ko var darīt neatkarīgi savas likumdošanas ietvaros.
Dienvidkoreja paziņojusi, ka prasību rūpīgi izvērtēs un turpinās cieši sazināties ar ASV, pirms tiks pieņemts lēmums.
Austrālija paziņojusi, ka kuģus nesūtīs, uzsverot, ka tas ir svarīgi, bet nav pieprasīts un valstī nav plānots piedalīties.
Jau ziņots, ka intervijā laikrakstam "Financial Times" Donalds Tramps paudis, ka NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
