Tramps noraida Teherānas pakāpenisko miera plānu un apgalvo, ka Irāna esot "sabrukuma stāvoklī"

Spriedze ap Hormuza jūras šaurumu saglabājas augsta un skaidrs risinājums aizvien nav redzams.

Jaunākais Teherānas piedāvājums sarunām ar Vašingtonu paredzēja pakāpenisku pieeju. Proti, vispirms atjaunot kuģošanu šaurumā un atcelt ASV noteiktās blokādes Irānas ostām, pēc tam risināt plašākus miera jautājumus, tai skaitā pievērsties Irānas kodolprogrammai – galvenajam ASV bažu iemeslam, ar kura pamatojumu šis karš vispār tika sākts.

"Šis jūras šaurums būtībā ir ekonomisks kodolieroča ekvivalents, ko viņi mēģina vērst pret visu pasauli, turklāt viņi ar to vēl lielās. Teherānā tiek izvietoti reklāmas stendi, kuros viņi dižojas ar spēju sagūstīt un turēt ķīlniekos 20% vai 25% no visas pasaules energoresursiem. Iedomājieties, ja šiem pašiem cilvēkiem būtu pieejami īsti kodolieroči. Viņi par ķīlnieku padarītu visu reģionu," saka ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Taču ASV prezidents Donalds Tramps arī jaunāko piedāvājumu ir noraidījis, uzsverot, ka kodoljautājumi jārisina nekavējoties. Baltā nama saimnieks savā sociālā medija platformā "Truth Social" vēl arī paziņoja, ka Irāna esot "sabrukuma stāvoklī".

"Irāna tikko mums paziņoja, ka tā atrodas "sabrukuma stāvoklī". Viņi vēlas, lai mēs "atveram Hormuza jūras šaurumu" pēc iespējas ātrāk, kamēr viņi cenšas tikt skaidrībā ar savu vadības situāciju, kas, manuprāt, viņiem izdosies," klāsta Tramps.

Šo apgalvojumu gan ir grūti neatkarīgi pārbaudīt. Jāņem vērā, ka ilggadējais Irānas augstākais līderis ajatola Ali Hameneji tika nogalināts pirmajā kara dienā, Irānas jaunieceltais augstākais līderis Modžtaba Hameneji kopš kara sākuma publiski nav redzēts.

Miera sarunu vidutāji Pakistānā tuvākajās dienās sagaida jaunu Irānas piedāvājumu par kara izbeigšanu. Ātrāku kara izbeigšanu, un kopīgu risinājumu meklējumu sagaida arī starptautiskā sabiedrība.

"Neviena valsts, neatkarīgi no tās lieluma vai spēka, nespēj vienatnē atrisināt mūsdienu sarežģītos globālos izaicinājumus. Sākot no klimata pārmaiņām un globālām veselības pandēmijām, piemēram, Covid-19, līdz pat karu izraisītai ietekmei uz pasaules ekonomiku, kā to redzam Krievijas iebrukuma gadījumā Ukrainā vai Hormuza jūras šauruma slēgšanas situācijā. Tas, kas notiek vienā pasaules malā, ietekmē ikvienu un visur. Tāpēc starptautisko tiesību ievērošana un Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana nav izvēles jautājums, bet gan mūsu visu kopīgās interesēs," norāda ANO Ģenerālās asamblejas prezidente AnnaLēna Bērboka.

Ņemot vērā krīzi enerģētikas tirgos, Apvienotie Arābu Emirāti paziņojuši, ka jau nākammēnes izstāsies no OPEC. Tā ir valstu grupa, kas koordinē naftas ieguves apjomus, lai ietekmētu globālās cenas. Šis solis var vājināt organizācijas ietekmi, vienlaikus dodot Emirātiem lielāku brīvību pašiem noteikt ieguves apjomus. Tas nozīmē iespēju nākotnē ātrāk palielināt naftas ražošanu un iegūt lielāku tirgus peļņas daļu.