"Visa nācija tiek pazemota," Mercs asi kritizē ASV nespēju vienoties ar Irānu
ASV un Irānas sarunas nonākušas jaunā strupceļā, kamēr Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs publiski paziņojis, ka Vašingtona sarunās ar Teherānu tiekot "pazemota". Vienlaikus Irāna nākusi klajā ar jaunu pamiera piedāvājumu, kas koncentrējas uz Hormuza šauruma atvēršanu, kamēr jautājumi par kodolprogrammu un sankcijām tiktu atlikti vēlākam laikam. Tikmēr pieaug bažas gan NATO sabiedroto vidū, gan enerģētikas tirgos.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs skarbos vārdos vērtējis ASV-Irānas netiešo sarunu gaitu, norādot, ka Teherāna prasmīgi izmanto diplomātisko procesu savā labā, vēsta "The Guardian". "Irāņi ir ļoti prasmīgi nevis sarunāties, bet izvairīties no sarunām," studentu auditorijai Marsbergā sacīja Mercs, piebilstot, ka "visa nācija tiek pazemota Irānas vadības dēļ".
Viņa izteikumi ir tiešā pretrunā ar ASV prezidenta Donalda Trampa publiski pausto optimismu. Tramps iepriekš intervijā telekanālam "Fox News" bija uzsvēris: "Mums ir visas kārtis," norādot, ka, ja Teherāna vēlas sarunas, iniciatīvai jānāk no Irānas puses.
Irāna piedāvā jaunu modeli – "Hormuzs vispirms"
Tikmēr Irāna, pēc reģionālo amatpersonu sniegtās informācijas, piedāvājusi pamiera formulu, kuras centrā ir kuģošanas atjaunošana Hormuza šaurumā. Tas nozīmētu, ka kodoljautājumi, raķešu programma un sankciju režīms pagaidām tiktu nolikti malā.
Tomēr diplomāti pret šo ideju izturas skeptiski.
"Hormuza šaurums ir kara sekas, nevis konflikta sakne. Kā to var risināt pirmo?" izdevumam "The Guardian" norādījis viens no sarunām pietuvinātiem diplomātiem.
Papildu strīdus radījis Irānas parlamentā apspriestais plāns ieviest maksas sistēmu kuģiem, kas šķērso Hormuza šaurumu. ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas vadītājs Arsēnio Domingess šo ideju noraidījis. "Nav juridiska pamata jebkādām nodevām starptautiskai kuģošanai šaurumos," viņš uzsvēra.
Ekonomiskais spiediens aug
Pēc neveiksmīgajām sarunām Islamabadā ASV noteiktā pretblokāde Irānas ostām saasinājusi ekonomisko krīzi valstī. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē Irānas ekonomikas kritumu par 6,1%, kamēr inflācija tuvojas 70%.
Analītiķi norāda, ka Teherānas vēlme fokusēties uz Hormuza atvēršanu liecina ne tikai par taktisku maiņu, bet arī pieaugošu ekonomisko spiedienu.
Starptautiskās Krīžu grupas eksperts Ali Vaez norādījis, ka Vašingtona, iespējams, pārvērtējusi sankciju efektu. "Irāna šo uztver kā eksistenciālu cīņu un ir gatava maksāt daudz augstāku cenu nekā Rietumi bija pieļāvuši," viņš sacīja.
Maskava iesaistās aktīvāk
Pirmdien Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Maskavā, meklējot atbalstu situācijā, kad jūras piekļuve pasaules tirgiem kļūst apdraudēta.
Saskaņā ar Krievijas valsts medijiem Putins solījis darīt "visu, kas kalpo Irānas interesēm un mieram reģionā". Savukārt Aragči paziņojis, ka pēdējie notikumi apliecinot abu valstu "stratēģiskās partnerības dziļumu".
Eksperti uzskata, ka Krievija varētu kļūt par vienu no retajiem Irānas tranzīta ceļiem, ja blokāde ieilgs.
Pieaug bažas arī par plašāku eskalāciju
Kamēr sarunas stagnē, Izraēla signalizējusi par iespējamu jaunu militāru aktivitāti Libānā. Premjers Benjamins Netanjahu paziņojis, ka "drauds no "Hezbollah" raķetēm un droniem joprojām pastāv".
Tikmēr Vašingtonā pieaug arī iekšpolitiskais spiediens. Augstās degvielas cenas, piegāžu riski un pat iespējamā ietekme uz Pasaules kausu Ziemeļamerikā padara krīzes atrisinājumu Trampa administrācijai arvien politiski jūtīgāku.
Daļa analītiķu pieļauj, ka, ja ASV piekristu darījumam tikai par Hormuza atvēršanu, Tramps to varētu pasniegt kā uzvaru, pat ja Irānas kodolpotenciāls pilnībā netiktu ierobežots.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
