Turkmenistānas prezidents nokāpj no zirga. Vai varas groži tiks dēlam?

Paziņojums par prezidenta ārkārtas vēlēšanu norisi 12. martā ievietots Turkmenistānas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Saskaņā ar Turkmenistānas konstitūciju valsts prezidenta amatam nav termiņa ierobežojumu. Tomēr aizvadītajā piektdienā paša sasauktajā parlamenta augšpalātas ārkārtas sēdē Berdimuhamedovs paziņoja, ka pieņēmis "priekš sevis grūtu lēmumu".

Sasniedzis "pravieša vecumu"

"Piekrītu domai, ka mūsu valsts attīstības jaunajā etapā ceļu uz valsts pārvaldīšanu jādod jauniem līderiem, kas ir audzināti garīgā vidē un atbilstoši mūsdienu augstajām prasībām," savā runā sacīja ilggadējais prezidents.

Vienlaikus, kā ziņo "BBC", 64 gadus vecais Berdimuhamedovs licis nojaust, ka nolēmis saglabāt parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja amatu. Par citiem goda amatiem vai mūža pilnvarām pagaidām netiek runāts.

Savā runā prezidents atzīmēja, ka sasniedzis "pravieša vecumu", tas ir 63 gadus. Saskaņā ar islāma dogmu 64 gadu vecumā nomira pravietis Muhameds. Tāpēc musulmaņi, sasniedzot 63 gadus, cenšas nodoties savas dzīves kļūdu un panākumu izvērtēšanai.

Bijušais zobārsts Gurbanguls Berdimuhamedovs 1997. gadā tika iecelts par veselības ministru, bet 2001. gadā kļuva par vicepremjeru.

Pēc sava priekšteča Sapurmurata Nijazova nāves, viņš vadīja valsts līdera bēru rīcības komisiju, bet pēc tam kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju.

Lai arī pēc konstitūcijas prezidenta pienākumus bija jāuzņemas parlamenta priekšsēdētājam Atajevam, pret viņu tajā brīdī pēkšņi tika ierosināta krimināllieta.

Prezidenta amatā Berdimuhamedovs pēdējos gados uzvedās ekscentriski, piemēram, regulāri veidoja klipus savām muzikālajām kompozīcijām. Vienā no dziesmām prezidents repoja par dāvanā saņemto zirgu Rovaču.

Kopumā Berdimuhamedova stallī ir ap 130 zirgu vismaz miljona ASV dolāru vērtībā.

Berdimuhamedovs raksta arī grāmatas par politiku un citām tēmām. Turkmenistānas Ārlietu ministrijas atvērtajā elektroniskajā bibliotēkā pieejamas vairāk nekā 60 prezidenta sarakstītās grāmatas. Daudzas no tām tulkotas arī svešvalodās.

Vienlaikus Berdimuhamedova vadībā Turkmenistāna ir nostiprinājusies kā viena no pasaulē noslēgtākajām valstīm. Tiesību aizstāvji uzskata, ka valstī tiek rupji pārkāptas cilvēktiesības. Valsts ir pēdējās vietās "Freedom House" pasaules brīvības indeksā, bet preses brīvības reitingā atrodas līdzās Ziemeļkorejai.

Pēcnācējs

Pēdējos gados Turkmenistānas prezidents aktīvi iesaistījies sava vienīgā dēla Serdara politiskās karjeras veidošanā. Saskaņā ar Turkmenistānas likumiem par valsts prezidentu nevar kļūt persona, kas nav sasniegusi 40 gadus. Serdaram Berdimuhamedovs savu 40 gadu jubileju nosvinēja pagājušā gada septembrī.

Savas karjeras laikā prezidenta dēls ar tēva svētību jau bijis gan iekšlietu ministra vietnieks, rūpniecības un celtniecības ministrs, apgabala gubernators, kā arī Turkmenistānas Drošības padomes loceklis. Pagaidām Serdars nav oficiāli paziņojis par savu dalību prezidenta vēlēšanās.

Kā apraksta "RFE/RL" turkmēņu dienesta vadītājs Farruhs Jusupovs, daudzi turkmēņi jau vairākus mēnešus apsprieduši gaidāmās politiskās pārmaiņas autoritārās varas galvgalī, jo valsts kontrolētie mediji bija aizrāvušies ar Serdara "ģēnialitātes" apdziedāšanu.

Serdars bieži attēlots kā līderis, kuram "rūp cilvēki", kas pašlaik iegrimuši postošā ekonomiskajā krīzē. Sava tēva uzdevumā viņš devies neskaitāmos braucienos uz reģioniem, lai iepazītos ar strauji augošajām pārtikas cenām un daudzu preču deficītu.

Novērotāji šādas vizītes uztvēra kā atklātu mēģinājumu veicināt Serdara Berdimuhamedova virzīšanu uz vadošo vietu varas hierarhijā.

Kazahstānas nemieru atbalss

Gurbanguli Berdimuhamedova janvāra paziņojums par parlamenta augšpalātas ārkārtas sesijas sasaukšanu sakrita arī ar tautas nemieriem kaimiņvalstī Kazahstānā.

Un, lai gan Turkmenistānas valsts mediji neatspoguļoja Kazahstānas notikumus, turkmēņi bija ļoti labi informēti par kaimiņu tautas nemieriem.

Arī Turkmenistāna pēdējos gados ir piedzīvojusi degvielas, preču un pakalpojumu, kā arī pārtikas cenu pieaugumu. Dažkārt dārdzība augusi par 300 līdz 500 procentiem, jo valsts subsīdijas tika pārtrauktas, bet pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

Daudzi turkmēņi uzskata, ka Kazahstānas protesti atstājuši pozitīvu iespaidu. "Kazahu protesti iedvesmoja cilvēkus [Turkmenistānā] un lika atcerēties teicienu: "Ja bērns neraud, viņš netiks pabarots." Cilvēki sāka saprast, ka, protestējot, aizstāvot savas tiesības, var panākt valdības maiņu," "RFE/RL" citē turkmēni Azatiku, kurš drošības dēļ lūdzis saglabāt anonimitāti.

Prezidentu Berdimuhamedovu acīmredzami nepatīkami pārsteidza kaimiņvalstī notiekošie nemieri. Jau 12. janvārī viņš izsludināja 11. februāra parlamenta augšpalātas ārkārtas sesiju.

Viņš arī nekavējoties sasauca Valsts drošības padomes sēdi, kurā Nacionālās drošības ministrijai tika uzdots pastiprināt neatkarīgo avotu bloķēšanu internetā un pastiprināt drošības pasākumus.

Eksperts Turkmenistānas jautājumos Serdars Aitakovs "RFE/RL" vērtē: lai gan Turkmenistānas režīms par spīti nopietnām ekonomiskām grūtībām gadu gaitā izrādījis savu noturību, protesti stabilajā Kazahstānā liecina, ka nav garantijas par šādas noturības saglabāšanos.