Turpinās diplomātiskie centieni novērst karu
Militāro mācību dēļ Lietuva ir paaugstinājusi savu bruņoto spēku gatavību, bet Latvijas armijā paaugstināta gatavība pagaidām nav izsludināta. Tikmēr turpinās diplomātiskie centieni novērst jaunu karu. Ar brīdinājumu Krievijai atturēties no agresijas, Maskavā ieradusies Lielbritānijas ārlietu ministre.
Lielbritānijas ārlietu ministres Lizas Trasas vizīte Maskavā ir kārtējais cēliens rietumvalstu centienos diplomātiskā ceļā panākt krīzes deeskalēšanu un novērst Krievijas iespējamo iebrukumu Ukrainā.
Taču abu valstu ārlietu resoru vadītāju tikšanās sākās asos toņos. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pārmeta Rietumu izvēlēto taktiku spriedzes mazināšanai.
"Ideoloģizēta pieeja, ultimāti, draudi, izteikti pamācošā manierē, – tas ir ceļš uz nekurieni. Diemžēl daudzi mūsu Rietumu kolēģi šobrīd ir aizrāvušies tieši ar šāda veida formu publiskajā darbībā. Es to nevaru nosaukt par diplomātiju."
Savukārt britu ārlietu ministre brīdināja, ka, uzbrūkot Ukrainai, Krievijai jārēķinās ar milzīgām sekām. Un, ja Maskava tiešām vēlas konfliktu atrisināt diplomātiskā ceļā, tai ir jāatsauc pie Ukrainas robežām koncentrētais karaspēks, sacīja Trasa.
"Realitāte ir tāda, ka mēs nevaram ignorēt vairāk nekā simt tūkstošu karavīru izvietošanu pie Ukrainas robežas un centienus iedragāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Karš Ukrainā būtu postošs Krievijas un Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī Eiropas drošībai. NATO ir skaidri norādījusi, ka jebkādam iebrukumam Ukrainā būs milzīgas sekas un augsta cena. Tam ir alternatīva – diplomātijas ceļš, kas ļauj izvairīties no konfliktiem un asinsizliešanas."
Taču tikšanās nav tuvinājusi abu pušu atšķirīgo nostāju. Sergejs Lavrovs atzina, ka sarunās nav izdevies atrast saskares punktus.
Tikmēr britu premjers Boriss Džonsons pirms došanās uz Poliju, kur dislocēti Lielbritānijas spēki, šodien Briselē tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Džonsona pieļāva, ka Krievijas-Ukrainas krīzē varētu būt sasniegts visbīstamākais brīdis, tomēr Krievija, viņaprāt, vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai iebrukt Ukrainā.
"Manuprāt, Maskava turpina kalkulēt, un, atklāti sakot, es domāju, ka lēmums vēl nav pieņemts. Bet tas nenozīmē, ka ļoti drīz nevarētu notikt kas absolūti postošs. Mūsu izlūkinformācija joprojām ir drūma. Mēs redzam, ka pie Ukrainas robežām ir izvietots milzīgs skaits taktisko bataljonu grupu, to ir 70 vai vairāk. Šis, iespējams, ir visbīstamākais brīdis lielākajā drošības krīzē, kādu Eiropa pieredzējusi vairāku desmitu gadu laikā."
Lai stiprinātu reģiona drošību, Lielbritānija ir gatava nosūtīt vēl tūkstoš karavīru, kā arī iznīcinātājus un karakuģiem, tādējādi palīdzot aizsargāt NATO teritoriju no ziemeļiem līdz dienvidiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
